Valentīna diena Tropu tauriņu mājā

Valentīna dienā pārīšiem - 50% atlaide ieejai Tropu tauriņu mājā un Botāniskajā dārzā! LU Botāniskais dārzs februārī apmeklētājiem atvērts katru dienu no plkst.10.00 līdz 16.30, bet Tropu tauriņu māja - no plkst.11.00 līdz 16.00.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā un Tropu tauriņu mājā no februāra vidus pelēcības, izejot cauri Acāliju mājas pavasarīgajām ziedu kupenām, var nokļūt Tropu tauriņu mājas siltajā vasarā. Acāliju piebriedušie, maigie pumpuri, balto, sārto un violeto ziedu kupenas rada pavasara noskaņu. Ziedu bagātība un spirgtums, to krāsu košums veldzē skatienu. Savukārt, ieejot Tropu tauriņu mājā, var baudīt vasaras siltumu un bezbēdīgo tauriņu spārnu krāsu mirdzumu. Sirds tauriņš demonstrē dramatiskos ogļmelnos spārnus, ko rotā spilgts lāsojuma triepiens, kas vizuļojot maina toni no bāli dzeltena līdz violetam. Īpaši krāšņs ir dzeltenais milzu pūčtauriņš no Dienvidamerikas, kura spārnu atvērums ir plaukstas lielumā. Greznas formas rāda lāsumainais sudrablapuspārnis, kura spārnu mala atgādina spāņu dejotājas tērpa kruzuļus. Dodoties lūkot palmas un kaktusus, Palmu mājas vestibilā skatāma rotaļīgi maigā mākslinieces Maijas Muižnieces darbu izstāde «Dabas spēles».

LU Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Kandavas ielā 2. Oktobrī-martā dārzs apmeklētājiem ir atvērts no plkst.10.00 līdz 16.30. Ieejas maksa Botāniskajā dārzā: skolēniem - 2,00 eiro, studentiem un pensionāriem - 3,00 eiro, pieaugušajiem - 4,00 eiro. Par Tropu tauriņu mājas apmeklējumu papildus ieejas biļetei Botāniskajā dārzā jāmaksā: 4-17 gadus veciem bērniem, pensionāriem - 3,00 eiro, pieaugušajiem - 4,50 eiro.

Pastaiga pa Balto kāpu Saulkrastos

Šī ir viena no romantiskākajām pastaigu vietām gar jūru Latvijā. Baltā kāpa ir 18 metrus augsta un aizsargājama, bet virs tās vairāku simtu metru garumā izveidota pastaigu taka cauri priežu mežam ar skaistu skatu uz jūru.

Baltā kāpa atrodas Inčupes labajā krastā, pie upes ietekas jūrā, no tās paveras izcili skaists skats uz Rīgas jūras līci. Vēsturiski Baltā kāpa ir smilšu veidojums, kas veidojies pirms 405–350 miljoniem gadu.

Vecrīgas šarms

Rīgas vecpilsēta ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi tūristi apmeklē Latviju. Īpašam un romantiskam noskaņojumam TVNET piedāvā izstaigāt Vecrīgas īsākās un šaurākās ieliņas.

Ķēniņu iela - radusies 16.gs. pēc nocietinājumu vaļņu uzbēršanas jaunizveidotajā priekšpilsētā. Rīgas pilsētas kartēs iela pirmo reizi minēta 1792. gadā ar nosaukumu Mazā iela, 1803. gadā iela tiek pārdēvēta par Mazo Ķēniņu ielu. 1941. gadā tā ieguva vārdu Mazā Komunālā iela. No 1987. gada iela tiek saukta par Ķēniņu ielu. Ielas garums - 25 metri.

Aklā iela - izveidojusies 1454. gadā, kad pilsētā šajā vietā uzcēla aizsargmūrus. Aklā iela ir daļa no tā dēvētās Trauksmes ielas, kas viduslaikos vijusies gar aizsargmūri visapkārt pilsētai. 19. gs. šī strupceļa iela tika nosaukta par Maisa ielu, bet, tā kā Rīgā bija divas Maisa ielas, tad šo 1920. gadā pārdēvēja par Aklo ielu. Ielas garums - 40 metri.

Mazā Jaunavu iela - iezīmēta jau 1650. gada Rīgas plānā. Latviešu valodā tās senākais nosaukums ir Mazā Jumpravu iela un radies no bijušā begīna sieviešu konventa, kas atradies netālu no tās. 1921. gadā iela pārdēvēta par Jumpravu ielu. 1944. gadā iela iegūst Jaunavu ielas nosaukumu, bet 20.gs. 90. gados atgūst nosaukumu Mazā Jaunavu iela. Ielas garums - 40 metri.

Mazā Miesnieku iela - senākais nosaukums ir Jaunavu šķērsiela, kas minēts jau 1456. gadā, tas radies no ielas ziemeļos esošā Marijas Magdalēnas klostera. Tā bija Miesnieku ielas turpinājums aiz Pils ielas, tāpēc 17.gs. ieguva Miesnieku ielas nosaukumu. Sākot ar 1810. gadu, to latviešu valodā sauca par Mazā Kītera ielu, bet no 1914. gada - par Mazo Miesnieku ielu. Ielas garums - 45 metri.

Mazā Monētu iela - 13.gs. sākumā savienoja pirmo domkapitula sētu ar Pētera baznīcu. Pirmo reizi dokumentos iela minēta 1393. gadā kā Mazā Kurpnieku iela. 1846. gadā pirmo reizi kā ielas nosaukums parādās Mazā Monētu iela. Uz ielas atradās monētu kaltuve, kas pirmo reizi minēta 1434. gadā. Ielas garums - 75 metri.

Mazā Muzeja iela - pastāv no 16.gs. Tās sākotnējais nosaukums bija Mazā Bīskapa iela. 1940. gadā iela tika pārdēvēta par Mazo Darvina ielu. 1942.-1944. gadā iela atkal atguva savu vēsturisko nosaukumu Mazā Bīskapa iela, 1944. gadā - Mazā Darvina iela. Savu pašreizējo nosaukumu - Mazā Muzeja iela - tā ieguva 1950. gadā. Ielas garums - 30 metri.

Mazā Skolas iela - izveidojusies 16.gs. otrajā pusē. Ielas nosaukums cēlies no Domskolas, kas 13.gs. sākumā sāka darbu vienā no Doma klostera korpusiem. Ielas garums - 45 metri.

Mazā Trokšņu iela - izveidojusies Krievu sētas rajonā. Laika gaitā ieguvusi nosaukumu no paralēli ejošās Lielās Trokšņu ielas. Ielas garums - 55 metri.

Rozena iela - radusies 13.gs. starp pilsētas vecākās daļas nocietinājuma mūri un Doma baznīcas kapsētu. Ielas pirmais nosaukums bija Kalēju iela, jo tur pārsvarā dzīvojuši kalēji. Par Rozena ielu tā tiek saukta no 17.gs. par godu bīskapu vasaļu Rozenu dzimtai, kuras īpašums tur atradās līdz 17.gs. Tā ir visšaurākā Vecrīgas iela, kur, izplešot rokas, iespējams aizsniegt pretējo namu sienas. Iela saglabājusi veco Rīgas ielu bruģējuma veidu - ārmalas augstākas par ielas vidusdaļu, lai ūdens nebojātu ēkas. Latviešu valodā iela līdz 1923. gadam saukta par Rožu ielu, 1923. gadā tā atguva nosaukumu Rozena iela.

Skaistā Sigulda

Sigulda ir viena no krāšņākajām un romantiskākajām pilsētām Latvijā. Tajā var apraudzīt Gaujas senleju, pilis un alas un citas ievērības cienīgas vietas un objektus.

TVNET piedāvā kā vienu no pastaigas objektiem apmeklēt Siguldas baznīcas teriotoriju. Kā vēsta Siguldas tūrisma gids, Kubeseles dabas takas garums ir 3,6 km. Tā aizved aptuveni vienas stundas garā ceļojumā cauri neskartai dabai kopā ar Runtiņupītes čalošanu garām lībiešu valdnieka Kaupo kapam.

Ceļotāji automašīnu var atstāt netālu no dievnama esošajā stāvvietā. Krimuldas baznīca ir vecākā Latvijas lauku baznīca. Tā Kubeselē celta 1205.gadā. Baznīca apmeklētājiem atvērta katru dienu. Apskate pret ziedojumiem.

Pie baznīcas atrodas Lilijas labirints un piemiņas akmens latviešu rokrakstu literatūras pārstāvim, Krimuldas draudzes skolas skolotājam J.N.Ramanim. Labirints kristīgajā pasaulē jau izsenis simbolizē cilvēka ceļu pie Dieva.

Šķērsojot Runtiņu pa pusloka tiltiņu un paejot garām Tējas namiņam, skatienam paveras Kubeseles pilskalns, uz kura 1775.gadā uzcelta mācītājmāja. Pilskalna pakājē, Runtiņupītes krastā, nonākam pie uzkalniņa, kas tiek uzskatīts par Kaupo kapavietu. Par to vēsta piemiņas zīme.

Netālu no piemiņas vietas var apskatīt Kubeseles jeb Runtiņalu. Tās garums - 5-6 metri. Ala ir aizsargājams ģeoloģisks objekts.

Ejot tālāk cauri Gaujmalas mežiem un vairākkārt šķērsojot Runtiņu, lokveida taka nonāk pie Saulstaru alas smilšakmens atsegumā. Tālāk skatienam atklājas Lielais akmens jeb Runtiņa avotakmens, pie kura iztek spēcīgs avots. Netālu skaistās Gaujas krastā redzami Gaujas plostnieku darba liecinieki – betona enkurkluči.

Taka turpinās mežā, kur var starp kokiem var saskatīt senos baltu un lībiešu uzkalniņkapus, kā arī Gaujas kapsētu un, visbeidzot, Veco Baronu kapsētu.

Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā

Kuldīga ir Latvijas dārgums jeb tai citu līdzīgu pilsētu ne Latvijā, ne citur Eiropā nav.

Kā ziņo UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Kuldīgas vecpilsēta ir kā milzīga bilžu grāmata, kur iespējams ieraudzīt visdažādāko laiku un valdnieku atstāto mantojumu. Tur uzturējušies hercogi un arī karaļi (Zviedrijas karalis Kārlis XII Kuldīgā aizmirsa liela izmēra naudas lādi, kuru joprojām var apskatīt birģermeistara Stafenhāgena namā). Būdama Kurzemes hercogistes galvaspilsēta, Kuldīga saglabājusi Jauno laiku vaibstus, bet tautā tā nereti tiek dēvēta par «mazo Venēciju» Ventas un Alekšupītes krastos.

Varbūt tā bija veiksme, ko tolaik neviens nenovērtēja, ka industrializācijas laikmetā 19.gadsimtā Kuldīgu apgāja dzelzceļa tīkli. Tā kļuva par klusu pilsētiņu salīdzinājumā ar iepriekšējo vērienu. Taču, no otras puses, tas palīdzējis saglabāt Kuldīgas apkārtējās dabas un arhitektūras unikālo simbiozi, kurai nav līdzīgas ne Latvijā, ne Eiropā. Platā Ventas rumba, uz kuru paveras skats, iebraucot Kuldīgā, ir tikai sākums. Alekšupīte vijas ap 17., 18.gadsimta mazpilsētas ēkām, te atrodama vecākā koka ēka Kurzemē, pilsētas dārzs bijušās vācu ordeņu pils teritorijā un Sv. Katrīnas baznīca, kurā laulājās Hercogs Jēkabs ar Brandenburgas princesi Šarloti Luīzi.

Līdz ar Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, pilsēta apliecinājusi, ka tai rūp ilgtspējīga attīstība, cienot un saglabājot reiz radīto un kopto.

Saullēkts Ķemeru tīrelī

Ja miegs nav šķērslis un esi gatavs romantiskam rītam, iesakām ar otru pusīti doties uz Jūrmalu - Ķemeru tīreli. Pilnīgi iespējams, šī pastaiga paliks atmiņā ilgi.

Iespaidīgu saullēkta izrādi Ķemeru tīrelī var apskatīt plkst.7.57 no rīta ar uvertīru no plkst.7.17.

Tomēr, ja laiks būs mazāk skaidrs vai slapjdraņķis, piedāvājam pastaigu gar pludmali un pastaigu pa Jūrmalas pilsētu.

Pastaiga pa molu

Ja mīlnieku dienā vēlme doties kaut kur tālāk ir maza (dzīvojot Rīgā) vai, tieši pretēji, vēlies apskatīt Rīgu, iesakām apmeklēt Mangaļsalas molu.

Mola garums ir vairāk nekā 2 km. Tas izveidots 19.gs vidū. Jūras daļu austrumu molam veidoja pāļu konstrukcijas, kas vēlāk aizbērtas un pārklātas akmeņiem. Dambja pamatdaļa veidota no smagām fašīnām un akmeņiem. Mangaļsalas dambis kalpo kā Daugavas labā krasta nostiprinājums.

Molam ir vairāk nekā gadsimtu sena vēsture. Uz dambja saglabājušies piemiņas akmeņi par godu imperatora Aleksandra II un troņmantnieka Nikolaja Aleksandroviča apmeklējumam 1856. un 1860. gadā. 20.gs. 90.gados tie sabojāti un Austrumu mola remonta laikā iemūrēti tajā.

Mangaļsalas piekrastes mežos atrodas Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa daļas, kurām noteikta valsts aizsardzība.