Koncertprogrammā skanēs ārijas no operām «Figaro kāzas», «Dons Žuans», «Tā dara visas», «Burvju flauta» un «Karalis - gans», kā arī slavenās motetes «Exsultate, jubilate», «Regina Coeli» un citas. Koncertā noslēgumā skanēs «Laudate Dominum», kas ir viens no Mocarta zināmākajiem un sirsnīgākajiem sacerējumiem, ko teju katrs soprāns iekļauj repertuārā.

Tieši baroka un agrīnā klasicisma mūzikā Šimkus pēdējos gados sevi parādījusi visspilgtāk, ko apliecina arī viņas nesenie panākumi Milānā, dziedot ārijas no Mocarta agrīnajām operām.

Mocarts (1756-1791) bija ģeniāls austriešu komponists un spožs sava laika klavieru virtuozs. 18.gadsimta 60.-70.gadi bija Mocarta brīnumbērna koncertceļojumu laiks, kad kopā ar ģimeni - tēvu Leopoldu un apdāvināto māsu Mariju Annu (Nanerli) - viņš viesojās un koncertēja Minhenē, Vīnē, Prāgā, Manheimā, Parīzē, Hāgā, Londonā. Ne mazāk jauno ģēniju ietekmēja Itālijas ceļojumi, kuru laikā radās ne tikai pirmās operas, bet arī simfonijas, ārijas balsij ar orķestri, klavierminiatūras un dueti, klavierkoncerti un stīgu kvarteti.

Neilgu laiku pavadījis dzimtās pilsētas arhibīskapa galmā, Mocarts devās uz Vīni, kur tapa vairums viņa nozīmīgāko opusu - klavierkoncerti, simfonijas, arī operas -, kur viņš nodibināja ģimeni, piedzīvoja slavas spožumu un atzinību, vēlāk arī nabadzību un sava veida atdzimšanu, mūža pēdējos divos gados komponējot izcilākos darbus.

Opera «Figaro kāzas» ir Mocarta un Venēcijas komponista un dzejnieka Lorenco da Pontes pirmais kopīgi veidotais skatuves darbs, kas ar panākumiem tika iestudēts Vīnē un ar vēl lielāku sajūsmu uzņemts Prāgā. Operas pamatā ir Bomaršē luga par atjautīgo sulaini Figaro un viņa iemīļoto kalponi Suzannu, kurā ieskatījies arī Figaro kungs - grāfs Almaviva.

Pēc veiksmīgas sadarbības ar talantīgo da Ponti Mocarts komponēja vēl divas operas ar viņa rakstītu libretu - «Donu Žuanu» un «Tā dara visas». Leģendārais stāsts par Spānijas Zelta laikmeta bezbailīgo un karstasinīgo donu Žuanu aktualitāti nav zaudējis arī šodien. Mocarts operu komponēja Prāgas teātrim, un tās pirmuzvedums tika uzņemts ar milzu ovācijām.

Operu «Cosi fan tutte» jeb «Tā dara visas» Mocarts veidoja pēc imperatora Jozefa II pasūtījuma. Mocartu sajūsmināja atjautīgais stāsts ar pārbaudījumiem, ko divi virsnieki, uzklausījuši rūdītu vecpuisi, sarūpē savām līgavām, lai pārbaudītu viņu uzticību. Savukārt simboliem bagātā «Burvju flauta», kas komponēta ar Emanuela Šikanēdera veidotu libretu, ir Mocarta pēdējā opera. Tā ir divcēlienu dziesmuspēle, kas atklāj stāstu par princi Tamino un viņa iecerēto, Nakts karalienes meitu Paminu, kuru nolaupījis varenais priesteris Zarastro. «Burvju flauta» paša Mocarta vadībā tika pirmatskaņota 1791. gada 30. septembrī. Tā piedzīvoja milzu panākumus un kļuva par viszināmāko Mocarta opusu komponista dzīves laikā.

Opera «Karalis - gans» noslēdz Mocarta agrīno sacerējumu virkni. Tā komponēta par godu imperatores Marijas Terēzes jaunākā dēla Maksimiliāna Franča vizītei Zalcburgā.

Motete «Exsultate, jubilate» ir Itālijas koncertceļojumu auglis, komponēta pēdējā no trim Itālijas braucieniem.

Biļetes iepriekšpārdošanā uz gaidāmo koncertu var iegādāties «Biļešu paradīzes» tirdzniecības vietās.