Pastāstīšu jums noslēpumu!

Uz jautājumu, kā Ulrihs jūtas Rīgā, viņš atbild, ka ir priecīgs šeit atkal atrasties un ir satraukts pirms filmas pirmizrādes. «Man patika mūsu darbs un komanda. Filmu jau uz mazā ekrāna mājās esmu noskatījies. Tagad pienācis laiks to skatīties uz lielā kinoekrāna šajā burvīgajā kinoteātrī kopā ar skatītājiem, kam patiesībā šī filma radīta. Gribu redzēt viņu reakciju, jo filma ir ļoti spraiga,» ar nelielu satraukumu teic Ulrihs.

Filmas veidotāji, režisors Dāvis Sīmanis un producents Roberts Vinovskis, pirms filmas tapšanas jau zinājuši, ka galvenās lomas atveidošanu vēlētos uzticēt tieši Ulriham, bet, ņemot vērā, cik liela teātra un kino zvaigzne viņš ir Vācijā, lielas cerības, ka viņš piekritīs, neloloja. Tomēr pats Ulrihs intervijā stāsta, ka izlēmis piekrist šai lomai ar nosacījumu, ja viņam patiks filmas veidotāji, mazāk nekā stundas laikā pēc scenārija saņemšanas. «Es jums pateikšu noslēpumu! Tiklīdz izlasīju scenāriju, sapratu, ka vēlos šajā filmā filmēties.

Ir tāds teiciens, ka labai filmai nepieciešamas tikai trīs lietas - labs scenārijs, labs scenārijs, un, ak jā, labs scenārijs!

Un, kad Berlīnē satiku Dāvi un Robertu, man arī viņi iepatikās un tālākais jau bija skaidrs,» atceras galvenās lomas atveidotājs.

Filmā nav daudz dialogu, sajūtas vairāk tiek sniegtas caur attēlu, un par filmas operatora Andreja Rudzāta darbu vācu kinozvaigzne ir sajūsmā: «Viņš ir ģēnijs!»

Smaga loma, kura ietver Baltijas valstu vēstures faktus

Ulriham filmā uzticētā loma ir smaga, un par attēloto varoni viņš stāsta: «Vīrietis, kuru tēloju, nāk no kara, kas atstājis spēcīgas sekas, un vietā, kur viņš nonāk, ārstējas mentāli traumēti kareivji. Tur valda ļoti klusa un drūma atmosfēra. Mums, visiem filmas aktieriem, nācās saplūst ar šo klusumu. Tas man bija izaicinājums, jo pats esmu daudz dzīvīgāks un arī komunikabls.»

Režisors Dāvis Sīmanis teicis, ka filma ir par 100 gadus seniem notikumiem, un tā laika notikumi varētu tikt salīdzināti arī ar mūsdienās notiekošo. Filmas «Pelnu sanatorija» galvenās lomas atveidotājs piekrīt, ka cilvēki, kuri pašlaik Eiropā ieradušies no Sīrijas vai Irākas, arī ir traumēti, gluži kā cilvēki, kuri ir filmā. Viņš uzskata, ka filmai un Eiropas situācijai šobrīd ir netieša saistība.

«Pirms devos uz šejieni, lai uzņemtu filmu, noskaidroju faktus par vēstures notikumiem, jo vēlējos zināt Baltijas valstu vēsturi, kā arī saistību ar vāciešiem. Es par to zināju gana daudz,» atklāja Matess, piebilstot, ka 1988. gadā jau reiz jau viesojies Rīgā, jo nācies uzstāties Nacionālajā teātrī.

Aktieri bija profesionāli

Matess atklāja, ka filmēšanās laikā nav jutis nacionālas atšķirības starp sevi un latviešu vai lietuviešu aktieriem. Savā ziņā viņš juties «kā savējais». «Aktieri ar mani sazinājās angļu valodā, taču dažās filmas epizodēs man bija jārunā latviski. Tas nav tik vienkārši - to mācīties bija kā mācīties ķīniešu valodu.»

Kopumā Vācijā populārais aktieris uzskata, ka filmēšanās laikā gaisotne bija ļoti profesionāla un jauka.

Šo nedēļu laikā viņš juties nudien laimīgs.

Filmēšanās laikā Ulriham Matesam nepietika laika apskatīt Latviju vai izbaudīt naktsdzīvi. Lielāko brīvā laika daļu viņš pavadījis, koncentrējoties lomai. «Šajā ziņā esmu strikts, jo zināju, ka esmu galvenajā lomā. Es tiešām gribēju to izdarīt tik labi, cik vien spēju,» viņš paskaidroja.

Dodoties atpakaļ uz Vāciju, visilgāk viņš atcerēsies līdzību starp cilvēkiem. Viņš ir pārliecināts, ka, strādājot kopā ar citu tautību pārstāvjiem, nav nacionālu atšķirību. Viss atkarīgs no tā, vai šī savienība ir laba vai ne. Lai arī Matesam šeit ļoti patīk, latviešu valodā pagaidām viņš var pateikt vien filmēšanās laikā iemācīto frāzi «turiet viņus haosā». Pagaidām Matess nezina, kad atkal atgriezīsies Latvijā, bet nenoliedz, ka dzīvē var gadīties visādi.

Par filmu

«Pelnu sanatorijas» scenārija autori ir Dāvis Sīmanis un Tabita Rudzāte. Stāsts ir izdomāts, taču vienlaikus balstīts reālos vēsturiskos notikumos Pirmā pasaules kara beigās - laikā, kad kara šausmas sagrāva apgaismības laikmetā izlolotās ilūzijas par racionālu un modernu pasauli un saprātīgu cilvēku tajā. Filmas darbība risinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un apņēmībai «ieviest kārtību». Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies - agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.

No 22.janvāra filma tiks rādīta lielākajos kinoteātros visā Latvijā un pilnīgi visos Rīgas kinoteātros