Dzirdēsim viņus visdažādākajās kombinācijās, piemēram, Onegēra «Kazas deja» komponēta flautai solo, Direja Noktirnē solo eksponēsies tikai pianiste, būs flauta un klavieres, būs klarnete un klavieres, un būs arī Mijo Sonāte gandrīz visiem mūziķiem kopā.

Franču «Sešinieks», kas dzima uzreiz pēc Pirmā pasaules kara, ir Latvijas klausītāju iemīļotā ekscentriķa Ērika Satī un intelektuāļa Žana Kokto izveidota komponistu grupa, kuras dalībnieki bija – Luī Dirē, Dariuss Mijo, Artūrs Onegērs, Žoržs Oriks, Fransiss Pulenks un vienīgā dāma starp kungiem Žermēna Taijfēra. Pēc Pirmā pasaules kara franču komponistu jaunākā paaudze, noraidot impresionisma un vēlīnā romantisma estētiku, meklēja jaunus ceļus mūzikā, pievienojoties modernisma tendencēm pārējos mākslas veidos – kubismam, konstruktīvismam, dadaismam, urbānismam, futūrismam, sirreālismam. Nost ar impresionisma bezveidīgo miglu un vēlīnā romantisma mākslotajām skaņu vītnēm, mūzikai jābūt vieglai, klasicisma gara iedvesmotai, kristālskaidrai un laikmetīgi dinamiskai – tāda bija Satī un Kokto devīze, kuras gaismā publika iepazina «Sešinieka» jaunos censoņus.

Tāpat kā trīs lielie Vīnes klasiķi (Bēthovens, Haidns, Mocarts), «Varenā kopa» (Balakirevs, Borodins, Kiī, Musorgskis, Rimskis-Korsakovs), «Jaunā Vīnes skola» (Bergs, Šēnbergs, Vēberns) un citi leģendāri grupējumi arī «Sešinieks» jāuztver kā noteikta vēstures posma spilgta parādība, un nu var teikt lielu paldies LNSO mūziķiem un Agnesei Egliņai par iespēju 28. janvāra vakarā ne tikai priecāties, bet arī izglītoties.

_{Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, kopš šīs sezonas LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 eur.}