«Man vienmēr šķitis, ka kaut kas neatgriezenisks un patiesi svarīgs ar Eiropas civilizāciju notika Pirmā pasaules kara laikā, jo iepriekšējais laiks, kad cilvēki dzīvoja, uzticoties apgaismības ideāliem un liberālismam, pēkšņi izrādījās tukši vārdi. Viņi uzticējās tam, ko iznīcināja daži, iespējams, idiotiskas elites lēmumi, izlemjot uzpūst karu. Karš rodas no nekā, rodas no nedomāšanas dažu cilvēku starpā, bet šī nedomāšana elitē pēkšņi ne tikai ietekmē, bet arī iznīcina miljoniem cilvēku,» sacīja Sīmanis.

Režisors norādīja, ka arī šobrīd bieži satopamies ar situāciju, ka elites līmenī nedomā. Kaut kādi cilvēki pieņem kaut kādus, bieži vien absurdus, nekonkrētus un muļķīgus, lēmumus, kas var novest pie lielām traģēdijām.

«Pelnu sanatorija» ir Sīmaņa pirmā pilnmetrāžas spēlfilma. Viņš stāstīja, ka filma ir nevis par karu, bet par to, ko karš izdara, ko karš iniciē - tā ir tumsonība, kaut kādos gadījumos tā ir cilvēcība, pieķeršanās un upurēšanās. «Šo dažādo aspektu, kas vienlaicīgi ir karam, pārcelšana uz ekrāna ir lielākais izaicinājums. Izaicinājums ir nevis tehniskais darbs, bet tieši idejiskais pārcēlums,» akcentēja Sīmanis, piebilstot, ka savā ziņā filmas uzņemšanas laukumā viņš bijis tikai moderators, jo apkārt bijusi brīnišķīga radošā grupa un aktieri.

Filmas režisors atzinīgus vārdus velta visiem filmas veidošanā iesaistītajiem cilvēkiem, minot, ka filmas uzņemšanas laikā viņu pēkšņi pārņēmusi sajūta, ka visi filmā iesaistītie cilvēki atrodas vienā vēsturiskajā sajūtā.

Lai arī sākotnēji Sīmanim filmas iecere likusies ļoti sarežģīta, viņam ir sajūta, ka iecere ir izdevusies.

Tāpat viņš klāstīja, ka filmas vajadzībām pie Lazdonas muižas tika izveidota vēsturiska fotogrāfija, kas parāda, ka konkrētajā ēkā atrodas sanatorija. Liels bija režisora pārsteigums, kad pagājušā gada vasaras beigās, kad filmēšana jau bija beigusies, Madonas muzejs viņam nosūtījis bildi no aptuveni 1917. gada ar Lazdonas muižu. Bildē redzams, ka ēkā tiešām tajā laikā atradusies psihiatriskā ārstniecības iestāde. Līdz pagājušajam gadam tika uzskatīts, ka šī vēsturiskā bilde uzņemta Minskā.

Filmā «Pelnu sanatorija» galveno lomu atveido vācu teātra un kino zvaigzne Ulrihs Matess, bet pārējās lomās iejutušies latviešu aktieri, to vidū Agnese Cīrule, Pēteris Liepiņš, Leonīds Lencs, zēns Dmitrijs Jaldovs un citi.

Pirmā filmēšanās pieredze bija ne tikai jaunajai aktrisei Agnesei Cīrulei, bet arī zēnam Dmitrijam Jaldovam, kura dabisko aktiera talantu atzinīgi novērtē gan filmas režisors, gan arī pārējie filmā iesaistītie aktieri, tostarp vācu aktieris Matess.

«Pelnu sanatorijas» uzņemšana tika sākta 2013.gadā. Filmēšanai tika izmantotas dažādas Latvijas vietas, tostarp Lazdonas muiža, Kabiles muiža, savrupnams Rīgā, Briāna ielā, meži Gaujas nacionālajā parkā, jūras karsts Liepājā un kinopilsētiņa «Cinevilla». Savukārt kara ainas filmētas Ziemassvētku kaujas muzejā Tīreļpurvā, kur tika rekonstruēta tieši vācu ierakumu puse Ziemassvētku kauju laukā.

Filmas māksliniece Kristīne Jurjāne atklāja, ka šī viņai bijusi pirmā kino pieredze pilnmetrāžas filmā. Līdz šim māksliniece bija strādājusi ar vēsturiskām teātra izrādēm, un tas viņai palīdzējis, strādājot pie filmas «Pelnu sanatorija». Viņa uzskata, ka filmā ne tik svarīgs ir mākslinieka darbs, bet gan operatora, jo «kadrs, kompozīcija un krāsu gamma iet caur operatoru».

«Visi rekvizīti filmā ir vēsturiski, nekas nav butaforija.

Ceru, ka tā hiperreālistiskā sajūta, kas bija filmēšanas laukumā, būs notverama arī filmas skatītājiem,» pauda Jurjāne.

Spēlfilmas «Pelnu sanatorija» scenārija autori ir Sīmanis un Tabita Rudzāte. Stāsts ir izdomāts, taču vienlaikus balstīts reālos vēsturiskos notikumos Pirmā pasaules kara beigās - laikā, kad kara šausmas sagrāva apgaismības laikmetā izlolotās ilūzijas par racionālu un modernu pasauli un saprātīgu cilvēku tajā.

Sižets

Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un viņa apņēmībai «ieviest kārtību». Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies - agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.

«Pelnu sanatorija» ir Latvijas un Lietuvas kopražojums. Filmas producents Roberts Vinovskis informēja, ka svarīgi bijis no Lietuvas piesaistīt ne tikai finanses, bet arī radošos spēkus. Filmas kopējais budžets ir 470 000 eiro.

«Pelnu sanatorija» kinoteātros Rīgā un Lielākajās Latvijas pilsētās būs skatāma no 22. janvāra.

Līdz šim Sīmanis veidojis vairākas starptautiski novērtētas dokumentālās filmas - 2009.gadā «Valkyrie Limited», 2010.gadā «Pasaules skaņa» un 2014.gadā - «Escaping Riga». Režisors ir pazīstams arī kā kino teorētiķis, mākslas zinātņu doktors un docents Kultūras akadēmijā.

Kopā ar Sīmani filmas radošajā grupā darbojās operators Andrejs Rudzāts, māksliniece Kristīne Jurjāne un komponists Andris Dzenītis. Filmas kopproducente ir viena no Lietuvas vadošajām kino producentēm Uljana Kima, montāžas režisors - Daniels Kokanauskis, skaņu režisors - Saulis Urbonavičus.