Millers tomēr cer, ka LZA valde nerealizēs rakstveidā izteiktos draudus, taču gadījumā, ja elektrība tiks atslēgta, plānoto pasākumu norise tiks nodrošināta ar ģeneratoriem.
Kā ziņots, LZA jūlija beigās lauza telpu nomas un lietošanas līgumu ar koncertzāli "Rīga". Līguma laušanas pamats bija telpu nomas un siltumenerģijas parādi. Zinātņu akadēmija vairākkārt pieprasījusi atbrīvot telpas, tomēr "koncertzāle "Rīga" turpina šajās telpās veikt saimniecisko darbību un organizēt koncertus.
LZA norāda, ka koncertzālei «Rīga» pašlaik nav nedz tiesiska pamata, nedz faktiskas iespējas rīkot publiskus pasākumus Zinātņu akadēmijas telpās.
Septembrī Zinātņu akadēmija atzina, ka necer ātri atrisināt konfliktu ar koncertzāli «Rīga».
Koncertzāle «Rīga» tika atklāta 2014. gada 20. septembrī, par privātiem līdzekļiem pilnībā atjaunojot Zinātņu akadēmijas Lielo zāli, kuras skatuve tika aizmūrēta pēc 1972. gadā notikušā ugunsgrēka. Lielās zāles atjaunošanā tika ieguldīti aptuveni 500 000 eiro.
Millers vēstīja, ka ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti tika panākta rakstveida vienošanās, ka no 2015.gada 1. janvāra LZA pakāpeniski kompensēs telpu atjaunošanā veiktos ieguldījumus, pārņemot tos savā bilancē un samazinot nomas rēķinus. «Lai izvairītos no šī pienākuma, LZA viltoja dokumentus, ko izmantoja savas rīcības attaisnošanai, kā arī nepatiesi apvainojot koncertzāli «Rīga» radiatoru nozagšanā, centās uzteikt līgumu. Par šiem LZA meliem pret to ir uzsākts kriminālprocess. No jebkādām konstruktīvām sarunām LZA un tās valde ir atteikusies kopš 2015. gada janvāra,» pauda koncertzāles vadītājs, piebilstot, ka LZA prettiesisko darbību rezultātā koncertzālei «Rīga» ir nodarīti zaudējumi vairāk nekā 200 000 eiro apjomā.