«Mēs gājām ceļu, ko Latvija vēl nebija veikusi. Paši ar savu iniciatīvu gājām un meklējām finansējumu filmas popularizēšanai. Tagad no pieredzes varu teikt, ka nepieciešami vismaz 50 000 eiro, ja vēlas, lai kinoakadēmijas biedri tiktu iepazīstināti ar filmu,» sacīja režisors, piebilstot, ka Amerikā tika rīkoti papildu filmas seansi un tikšanās ar kinoakadēmijas biedriem.
Kad valsts izvirza savu filmu «Oskara» labākās ārzemju filmas kategorijā, filmai tiek paredzēts tikai viens seanss. Lai pēc iespējas vairāk skatītāju iepazīstinātu ar filmu «Modris», tika rīkoti septiņi filmas seansi.
Kursietis akcentēja, ka šī ir iespēja ne tikai filmas veidotājiem, bet visai kino industrijai, jo pat tad, ja filmai neizdodas tikt uz nākamo kārtu, ir iespēja dibināt kontaktus ar producentiem. «Losandželosa ir kinoindustrijas galvaspilsēta, līdz ar to pat izvirzīšana labākās ārzemju filmas kategorijā ir izredzes Amerikā popularizēt savu valsti un kino radīšanas iespējas. Tādēļ arī uzskatu, ka jābūt lielākam valsts atbalstam,» akcentēja Kursietis.
Viņš minēja, ka no visām filmām, kas bija izvirzītas balvai labākās ārzemju filmas kategorijā, aptuveni puse bijušas tiešām labas filmas. Kursieša budžets filmas reklamēšanai bija 50 000 eiro, bet bagātākas valstis šim mērķim tērē divtik daudz. Kā akcentēja režisors, tomēr ne vienmēr liela ieguldītā nauda filmas popularizēšanā ir noteicošais, lai darbs tiktu novērtēts un turpinātu cīņu par «Oskaru», jo savā ziņā «Oskars» ir laimes spēle.