Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Kursietis guvis vērtīgu pieredzi, popularizējot «Modri» ASV

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Lai arī režisora Jura Kursieša filma nav to filmu sarakstā, kas izvirzītas nākamajā kārtā uz ASV Kinoakadēmijas balvu «Oskars» labākās ārzemju filmas kategorijā, režisors neko nenožēlo, akcentējot, ka tā ir bijusi liela pieredze. Kursietis sacīja, ka šī viņam bijusi liela pieredze, un, līdzīgi kā sportā, viņš ar savu komandu darījis visu, lai uzvarētu, bet konkurence ir milzīga un tālāk tikušās filmas ir tiešām labas.

«Mēs gājām ceļu, ko Latvija vēl nebija veikusi. Paši ar savu iniciatīvu gājām un meklējām finansējumu filmas popularizēšanai. Tagad no pieredzes varu teikt, ka nepieciešami vismaz 50 000 eiro, ja vēlas, lai kinoakadēmijas biedri tiktu iepazīstināti ar filmu,» sacīja režisors, piebilstot, ka Amerikā tika rīkoti papildu filmas seansi un tikšanās ar kinoakadēmijas biedriem.

Kad valsts izvirza savu filmu «Oskara» labākās ārzemju filmas kategorijā, filmai tiek paredzēts tikai viens seanss. Lai pēc iespējas vairāk skatītāju iepazīstinātu ar filmu «Modris», tika rīkoti septiņi filmas seansi.

Kursietis akcentēja, ka šī ir iespēja ne tikai filmas veidotājiem, bet visai kino industrijai, jo pat tad, ja filmai neizdodas tikt uz nākamo kārtu, ir iespēja dibināt kontaktus ar producentiem. «Losandželosa ir kinoindustrijas galvaspilsēta, līdz ar to pat izvirzīšana labākās ārzemju filmas kategorijā ir izredzes Amerikā popularizēt savu valsti un kino radīšanas iespējas. Tādēļ arī uzskatu, ka jābūt lielākam valsts atbalstam,» akcentēja Kursietis.

Viņš minēja, ka no visām filmām, kas bija izvirzītas balvai labākās ārzemju filmas kategorijā, aptuveni puse bijušas tiešām labas filmas. Kursieša budžets filmas reklamēšanai bija 50 000 eiro, bet bagātākas valstis šim mērķim tērē divtik daudz. Kā akcentēja režisors, tomēr ne vienmēr liela ieguldītā nauda filmas popularizēšanā ir noteicošais, lai darbs tiktu novērtēts un turpinātu cīņu par «Oskaru», jo savā ziņā «Oskars» ir laimes spēle.

Jau ziņots, ka nākamajā kārtā uz ASV Kinoakadēmijas balvu «Oskars» labākās ārzemju filmas kategorijā izvirzīta Somijas un Igaunijas kopražojuma filma «Miekkailija» («Paukotājs»), Ungārijas «Saul fia» («Saula dēls»), Beļģijas «Le Tout Nouveau Testament» («Pilnīgi jauna liecība»), Kolumbijas «El abrazo de la serpiente» («Čūskas apskāviens»), Dānijas «Krigen» («Karš»), Francijas «Mustang» («Mustangs»), Vācijas «Im Labyrinth des Schweigens» («Melu labirintā»), Īrijas «Viva» («Dzīve») un Jordānijas «Theeb» («Vilks»).

Ungārijas filma tiek uzskatīta par favorīti, jo tā jau ir saņēmusi Kannu kinofestivāla Lielo žūrijas balvu, kā arī citas kritiķu balvas.

88.«Oskara» balvas pasniegšanas ceremonija, kurā godinās labākos 2015.gada kinodarbus, notiks 2016.gada 28.februārī Losandželosā, bet nominantus katrā kategorijā paziņos 2016.gada 14.janvārī.

Nepalaid garām!

Uz augšu