LLMC pārstāve Alise Ziemule norādīja, ka kritika diskusijā izskanēja par kanona aprakstā iekļauto frāzi - «Kultūras kanonu nevajadzētu uztvert kā sastingušu un nemainīgu dogmu. Tas ir process, kam vajadzētu atrasties mainībā un attīstībā». Eksperti uzskata, ka kanons nespēj pilnveidoties un būt aktuāls. Viņuprāt, kanonam vajadzētu atspoguļot kultūrvēstures daudzveidību un reflektēt par šodienas vērtībām, iekļaujot ne vien māksliniekus, uz kuru mantojumu var atskatīties ar lielu laika distanci, bet arī jaunāku laiku spilgtākās kultūras parādības.

Eksperti diskutēja par to, vai Lediņš kā starpdiciplinārs mākslinieks varētu iekļūt kanonā, kas paredz striktu dalījumu mākslas žanros, neiekļaujot starpdisciplināru vai multimediju darbību, kas galvenokārt raksturo Lediņa radošo darbību. Pieaicinātie jomu speciālisti novērtēja Lediņa devumu un lomu kultūras dzīvē, izceļot viņu kā pagājušā gadsimta 70. - 80. gadu spilgtāko avangarda parādību, «ģeniālo diletantu», kas spējis iedvesmot virkni laika biedru, radīt novatoriskas, Latvijai svešas mākslas formas, tajā pašā laikā izvairoties sevi saukt par mākslinieku.

Mākslas zinātnieks un Latvijas Kultūras kanona ekspertu darba grupas dalībnieks Eduards Kļaviņš ironiski raksturoja birokrātisko shēmu, kā būtu iespējams virzīt apspriešanai Lediņa iekļaušanu kanonā. Aplūkojot pašreizējo kanonu kopumā, Lediņa un viņa domubiedru radošā darbība nav vienīgais trūkstošais elements Latvijas Kultūras kanonā, uzskata eksperts.

Diskusijā, kas svētdien norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, piedalījās Kļaviņš, arhitektūras doktors Jānis Lejnieks, dzejniece Liāna Langa, muzikologs Boriss Avramecs un mākslas zinātnieks Jānis Borgs. Diskusiju vadīja LLMC direktore Solvita Krese un izstādes «Lediņš. Starp to un kaut ko citu» kuratore Līga Lindenbauma.