Jozefs Haidns (Joseph Haydn, 1732–1809) ir 18. gadsimta Vīnes klasicisma ciltstēvs. Haidns dzimis Roravas ciemā netālu no Slovākijas un Ungārijas robežas. Muzikalitāti komponists mantojis no tēva un muzicēšanas prieku no Lejasaustrijas folkloras, amatnieku dziedāšanas un dejošanas saietiem. 1761. gadā Haidns kļūst par bagātā ungāru firsta Esterhāzi kapelmeistaru, dienestā pie šīs dzimtas aizvadot trīsdesmit gadus. Savu «brīvlaišanu» komponists gūst 1790. gadā, kad firsta pēcnācējs atlaiž kapelu un, saglabājot Haidna kapelmeistara vietu un algu, ļauj komponistam ceļot. Drīz vien viņš pieņem vācu vijolnieka un koncertorganizatora Johana Petera Salomona aicinājumu un dodas uz Londonu. Kādā no Londonas apmeklējumiem Haidnam dzima doma par oratorijas «Pasaules radīšana» (1798) komponēšanu. Oratorijas libreta pamatā ir Vecās Derības Pirmās Mozus grāmatas (jeb Genesis) teksti, psalmu fragmenti un 17. gadsimta, iespējams, ievērojamākā britu literāta Džona Miltona «Zaudētās paradīzes» motīvi, kas vēsta par pasaules tapšanu no haosa tumsības līdz pirmā cilvēku pāra neaptumšotajai laimei Ēdenes dārzā.

Oratorijas pirmatskaņojumu 1808. gada 27. martā Vīnē vadīja komponists Antonio Saljēri.

Rīgas Doma zēnu koris ir dibināts 1950. gadā (līdz 1994. gadam – Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris). Rīgas Doma zēnu kora balsis priecē gan ārvalstu viesus, kas Latvijā ieradušies oficiālās vizītēs, gan arī pašmāju klausītājus. Koris viesojies Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Francijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Japānā un citviet. Rīgas Doma zēnu kora sniegums 2001. gadā novērtēts ar Lielo Mūzikas balvu, savukārt apbalvojumu par labāko mūzikas ierakstu Rīgas Doma zēnu koris saņēmis divkārt.

Kopš 1998. gada Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Mārtiņš Klišāns; respektējot Jāņa Erenštreita koptās tradīcijas, viņš spējis atklāt jaunus apvāršņus zēnu kora izaugsmē.

_{Biļetes «Biļešu Paradīze» kasēs un internetā – www.bilesuparadīze.lv}