Tikšanās laikā Vējonis aicināja ņemt vērā, ka piedāvātajiem grozījumiem var būt būtiska ietekme uz kultūras pasākumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Daudzos gadījumos šķērslis biežākai kultūras pasākumu apmeklēšanai ir augstā biļešu dārdzība, it īpaši lauku reģionos. Tāpat prezidents uzsvēra, ka par rosinātajām izmaiņām nav notikušas izvērstas diskusijas kultūras nozarē, turklāt nav izvērtēta arī grozījumu iespējamā ietekme, informēja prezidenta Preses dienestā.

«Piedāvātais regulējums var ne tikai ierobežot konkurenci kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā, bet arī mazināt iedzīvotāju iespējas apmeklēt teātra izrādes, koncertus un citus kultūras pasākumus,» norādīja prezidents.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka par izmaiņām PVN regulējumā kultūras pasākumiem nepieciešamas diskusijas ar kultūras nozares pārstāvjiem. Amatpersonas arī vienojās, ka 2016.gada budžeta paketē izmaiņas PVN regulējumā kultūras pasākumiem nebūtu atbalstāmas. Nākamajā gadā tiks turpināts darbs, lai izvērtētu iespējamo PVN regulējuma izmaiņu paredzamo ietekmi, kā arī lai noteiktu precīzu un nepārprotami piemērojamu PVN regulējumu kultūras pakalpojumu sniedzējiem.

Kultūras ministres Daces Melbārdes (VL -TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde akcentēja, ka kultūras sektoram saistībā ar PVN likmes izmaiņām ir rūgta pieredze. Grāmatniecības nozare 2009.gadā piedzīvoja strauju lejupslīdi tieši pēc tam, kad tika pacelts PVN grāmatām, - izdevniecību apgrozījums kritās par 43%, pārdošanas apjomi - 60-70% apmērā. Tāpēc Kultūras ministrija ļoti nopietni uztver PVN likuma grozījumu iespējamo efektu uz kultūras pakalpojumu pieejamību - īpaši nekomerciāliem pasākumiem un pasākumiem reģionos.

«Culturelab» 2014.gadā veiktais pētījums «Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš 2007-2013» rāda, ka mājsaimniecības kultūrai atvēl 7% no budžeta, kas ļauj 93% aptaujāto kultūras aktivitātes apmeklēt tikai vienu reizi gadā. Vairāk nekā puse aptaujāto norāda, ka šķērslis biežākai kultūras pasākumu apmeklēšanai ir tieši biļešu dārdzība.

Piemērojot PVN visiem kultūras pakalpojumu sniedzējiem, prognozējams, ka palielināsies biļešu cenas, kritīsies apmeklējums un līdz ar to ieņēmumi. Tas ir būtisks ilgtermiņa risks, īpaši teātra nozarē, kurā lielu daļu kopējā budžeta veido pašu ieņēmumi. Taču šie grozījumi skartu arī visas pašvaldību iestādes, jo īpaši kultūras centrus, pauda Grīnfelde.

«Tiekoties ar Vējoni, finanšu ministru un Saeimas budžeta komisijas vadītāju, konstruktīvā sarunā panākta vienošanās, ka PVN kultūras pasākumiem 2016.gadā netiks piemērots. Tāpat vienojāmies, ka jāaizsargā un jāstimulē nacionālais kultūras tirgus un industrija, kā arī jāveic padziļināta izpēte par PVN likuma pašreizējām piemērošanas iespējām un efektivitāti, tostarp attiecībā uz starptautisko komercindustriju,» vēstīja kultūras ministre.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA skaidroja, ka, tā kā netika apskatīti alternatīvi ieņēmumu avoti, kas varētu aizstāt plānotos trīs miljonu eiro ieņēmumus no PVN palielināšanas kultūras un izklaides pasākumiem, minētā summa tiks ņemta no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».

Jarockis arī piebilda, ka PVN paaugstināšana kultūras un izklaides pasākumiem ir atlikta līdz 2017.gadam, bet līdz tam Kultūras ministrija sadarbībā ar FM izstrādās priekšlikumus, kā nodalīt paaugstinātā PVN piemērošanu nacionāliem un ārvalstu kultūras pasākumiem.

Sarunas gaitā amatpersonas pārrunāja arī gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas gaitu. Valsts prezidents aicināja finanšu ministru aktīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku, vērtēt turpmākās iespējas paplašināt reversā PVN piemērošanu atsevišķās nozarēs, kā arī pievērst vairāk uzmanības dabas resursu nodokļa atbrīvojumu stingrākai kontrolei.