«Darbība tur ir ļoti pateicīga un daudzveidīga, tur ir arī iespēja veikt eksperimentālās arheoloģijas darbus, mūsu arheologi pavada tur pāris nedēļas, mēģinot atjaunot Āraišu ezerpils nocietinājuma sienu,» pauda Zeibārte.

Reizē viņa atzina, ka «vienlaicīgi tas ir arī mūsu lielākais sāpju bērns», jo koka ēkas bojājas un to glābšana prasa lielus finansiālos līdzekļus.

«Koks ir koks. Lai kā mēs to taupītu, dažādos gadalaikos mājās veidojas satrunējušas detaļas, un tas ir viens nebeidzams darbs,» atklāja LVNM direktora vietniece.

Pēc muzeja pārstāves domām, Āraišu koka ēkas būtu jānojauc un jāveido no jauna.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) Zeibārtei taujāja, kāda situācija LNVM ir ar finansiālajiem līdzekļiem. Uz to viņa atbildēja, ka muzeja darbinieki iztiekot, kaut arī, protams, vēlētos lielāku atalgojumu.

«Reāli izvērtējot situāciju, mēs neko negaidām,» norādot, ka saprot, ka uz valsts budžeta līdzekļu pieaugumu nākamajā gadā muzejs necer, sacīja Zeibārte.

Saeimas Pieprasījuma komisijā trešdien pārrunāja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izaicinājumus, veiksmes un problēmas.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pilī atradās no 1920. līdz 2014. gadam un atgriezīsies tajā pēc šīs vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas.