Bēthovena Remažora klavieru trio tapis laikā starp patētisko Piekto un pastorālo Sesto simfoniju. Viss opuss – Pirmais un Otrais trio, kā arī divas sonātes – veltīts Bēthovena mūzai un tālajai mīļotajai grāfienei Annai Marijai Erdodī, kura ne tikai jūsmoja par komponista mūziku, bet bija arī spoža pianiste.

Vaska «Līdzenuma ainavas» apjūsmo Latvijas dabas gleznainumu saullēkta stundā. Tā ir gaismas un kustības pielieta partitūra, kurā neiztrūkst par Dieva vēstnešiem dēvēto – putnu balsu.

Japāņu komponista Takemicu mūzikas valoda būs tuva tiem, kuri iecienījuši impresionisma mākslu, lai gan Takemicu spilgtais rokraksts viņa skaņu pasauli allaž atšķirs no Eiropas impresionistiem. Takemicu ir komponists-autodidakts. Līdzās kompozīcijai viņš aizrāvies ar kino, teātri, literatūru un citiem mākslas žanriem, iedziļinājies mākslas estētikas un mūzikas teorijas jautājumos. «Between Tides» jeb «Starp paisumu un bēgumu» ir viens no Takemicu pēdējiem opusiem, kas sacerēts 1993.gadā. Iedvesmu impresijām bagātajai, rāmi plūstošajai miniatūrai komponists radis ūdens tēlainībā – horizonts, kāpjošs un krītošs vilnis, spēja tuvošanās un attālināšanās, ko skaņās ietērpj gan neoromantiski akordi, gan kompleksi sarežģītāka harmoniskā valoda.

Šūmaņa Otrajā klavieru trio ir spilgta tēlu pasaule un to bagātīgi papildina polifoniski elementi – nelieli fugato, kanoni un imitācijas, sasaukšanās. Dzīvīgs prieks, maigums un optimisms caurstrāvo visu trio, kas nebūt nav tipiski Šūmaņa mūzikai. Pirmo reizi šis trio izskanējis1849.gada 29.aprīlī kādā mājas muzicēšanas vakarā, kad kopā ar Klāru Vīku to atskaņoja vācu komponists un vijolnieks Francis Šūberts un čellists Frīdrihs Šūberts. Savukārt pirmais publiskais atskaņojums notika 1850.gada 22.februārī Leipcigas «Gewandhaus», muzicējot Vīkai, vācu vijolniekam Ferdinandam Dāvidam un diriģentam, komponistam un čellistam Jūliusam Ritcam.