Kanālmalas apstādījumi

Rīgas kanālmalas platība ir 11,6 hektāri. Tās apstādījumu sistēma Rīgas centrā rotā pilsētas kanāla abas puses, stāsta «Rīgas mežu» pārstāvis Edgars Vaikulis.

1856.-1863. gadā tika nojaukti Rīgas nocietinājumu vaļņi un uzbērts Bastejkalns. Pēcāk vaļņu vietā sākta apstādījumu ierīkošana.

Rīgas kanālmala regulāri piedzīvo rekonstrukciju, pēdējo reizi – pērn atjaunota daļa celiņu seguma un Bastejkalna atbalsta mūri, ierīkots vides objekts Bastejkalna virsotnē – «Soliņi». Bet ik gadu skvērā iepretim Operai - lielākā un krāšņākā paklājdobe Rīgā.

Arī Kronvalda parks ir kanālmalas apstādījumu sastāvdaļa.

Parka platība ir 11,2 hektāri, tas robežojas ar Elizabetes un Krišjāņa Valdemāra ielu, kā arī Kronvalda un Kalpaka bulvāri. Pilsētas kanāls sadala šo parku divās daļās.

1863. g. pēc Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanas šeit bija ierīkots privāts atpūtas dārzs.

Ziemeļblāzmas parks

Ziemeļblāzmas parka platība ir 4 hektāri. Tas atrodas Vecmīlgrāvī, starp A.Dombrovska, Baltāsbaznīcas un Sniedzes ielām.

1903. g. rūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis izveidoja dendroloģisko parku.

Parka pēdējā rekonstrukcija pabeigta pirms diviem gadiem kopā ar pils restaurācijas pabeigšanu.

Parks atrodas pusstundas braucienā no Rīgas centra, pilsētas ziemeļu daļā Vecmīlgrāvī slejas Latvijas mēroga arhitektūras piemineklis – kultūras pils Ziemeļblāzma, kuru ieskauj plašs 5 hektāru liels parks.

Kultūras pils Ziemeļblāzma parka sākotne ir 1903.gada 30.marts, kad mecenāts Augusts Dombrovskis Bezalkohola biedrībai Ziemeļblāzma dāvina gruntsgabalu un apņemas gādāt par tā apstrādāšanu un labiekārtošanu.

Parka vidū slejas kultūras pils Ziemeļblāzma, kas ir gan kultūrvēsturiska vērtība, gan unikāls jūgendstila arhitektūras mantojums. Mecenāts Augusts Dombrovskis nav bijis profesionāls arhitekts, tāpēc dažu telpu plānojumi un īstenotie risinājumi uzskatāmi par diezgan oriģināliem.

Kultūras pils pirmā ēka celta vienlaikus ar parka izveidi, bet pāris gadus vēlāk nodedzināta, tāpēc, izvairoties no pils atkārtotas degšanas iespējas, tās otrreizējā celtniecībā koks izmantots minimāli.

Kultūras pilī Ziemeļblāzma un 5 hektāru lielajā parkā veikta nozīmīga rekonstrukcija un restaurācija, atjaunojot un mūsdienu vajadzībām pielāgojot ne tikai kultūras pils telpas, bet arī labiekārtojot, restaurējot un papildinot pils parka daudzveidīgos objektus un apstādījumus.

Pils parks lepojas ar vairākiem seniem objektiem un dažādām jaunizveidotām atpūtas zonām. Restaurācijas laikā parkā atjaunota rotonda un sēnīte, kurām par pamatu izmantotas nodegušās kultūras pils ēkas kolonnas. Atkal ierīkota vīnstīgu aleja, kas sākotnēji bijusi tādā augstumā, lai tradicionālajos Bērnu svētkos tai cauri varētu izbraukt zirgu pajūgs, kā arī atjaunota mākslīgā grota, izveidots franču stila dārzs ar strūklaku vidū, iekārtots bērnu rotaļu laukums un daudzfunkcionāls atpūtas un sporta laukums. Atjaunots arī senais tējas namiņš ar tornīti.

Brīnišķīgs skats uz Rīgu un jūras līci vērojams no jaunizveidotā 35 m augstā skatu torņa, kurā ierīkots moderns lifts.

Esplanāde

Esplanādes platība ir 6,8 hektāri.

Tā atrodas Rīgas centrā starp Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielām.

1783.-1784. gadā tiek norakts šeit esošais Kubes kalns, izveidojot laukumu karaspēka apmācībām un parādēm. 1950.-1952. gadā tiek izveidoti tagadējie apstādījumi daļēji regulāra caurstaigājama parka izskatā.

Šobrīd virzienā uz Elizabetes ielu (no Raiņa pieminekļa priekšlaukuma uz Oskara Kalpaka pieminekļa laukuma pusi) vienmēr krāšņi vasaras ziedu stādījumi, bet iepretim viesnīcai Latvija – otra lielākā paklājdobe Rīgā.

Grīziņkalna parks

Grīziņkalna platība ir 9,8 hektāri. Tas atrodas Latgales priekšpilsētā starp Pērnavas, Ata un Jāņa Asara ielām.

18. gs. Grīziņkalns bija privātīpašums. Tad tika veiktā pirmā labiekārtošana. 1903.g. notiek parka atklāšana.

Parks abos pasaules karos tika stipri izpostīts, miera laikā to atjaunoja.

Šogad Grīziņkalna parkā izbūvētas komunikācijas, rekonstruēta dārznieka māja, saimniecības ēka, sabiedriskās tualetes un bradājamais baseins, atjaunotas atbalsta sienas un kāpnes, nobruģēti un asfaltēti celiņi, tajos izbūvēts taktilais segums vājredzīgajiem, veikta estrādes laukuma atjaunošana un pilnīga apgaismojuma nomaiņa, uzstādīti jauni soliņi un rekonstruēti esošie, izveidots vingrošanas laukums - āra sporta zāle, uzstādīti dekoratīvie vīteņaugu režģi un arkas, atjaunots zāliens visā parka teritorijā, veikta parka apzaļumošana, izveidots suņu pastaigu - vingrošanas laukums, rekonstruēts bērnu rotaļu laukums un paplašināta tā teritorija, uzstādītas tūrisma norādes un tiks uzstādītas kameras.

Grīziņkalna un Ziedoņdārza atjaunošanas projekta kopējās izmaksas ir 9,4 miljoni eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Pašvaldība piesaistījusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus 85% jeb 6,4 miljonu eiro apjomā no projekta attiecināmām izmaksām. Līgums slēgts ar izpildītājiem SIA «Tilts» un «Reaton».

Ziedoņdārzs

Ziedoņdārza platība ir 6,3 hektāri. Tas atrodas netālu no Rīgas centra, starp Aleksandra Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielām.

Parks pirmoreiz Rīgā izveidots apbūves ieskautā teritorijā. 1935. gadā te tika nojauktas vecās koka ēkas un atbrīvotajai teritorijai pievienots neapbūvētais brīvais laukums, kurā pēc A. Zeidaka projekta izveidoja parku. Tajā tika iekārtots bērnu rotaļu laukums, baseins un estrāde.

Šogad Ziedoņdārzā izbūvētas komunikācijas, rekonstruēta dārznieka māja, izbūvētas jaunas sabiedriskās tualetes, rekonstruēts bradājamais baseins, nobruģēti celiņi, tajos izbūvēts taktilais segums vājredzīgajiem, marķētas velobraucēju joslas, uzstādīti jauni soliņi un rekonstruēti esošie, izveidots suņu pastaigu laukums ar vingrošanas elementiem, rekonstruēts bērnu rotaļu laukums, ierīkots vēl viens jauns bērnu rotaļu laukums, atjaunots basketbola laukums, rekonstruēts parka apgaismojums, atjaunots zāliens visā parka teritorijā, veikta parka apzaļumošana, uzstādītas tūrisma norādes un tiks uzstādītas kameras.

Ziedoņdārza un Grīziņkalna atjaunošanas projekta kopējās izmaksas ir 9,4 miljoni eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Pašvaldība piesaistījusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus 85% jeb 6,4 miljonu eiro apjomā no projekta attiecināmām izmaksām. Līgums slēgts ar izpildītājiem SIA «Tilts» un «Reaton».

Vērmanes dārzs

Vērmanes dārza platība ir 4,9 hektāri. Tas atrodas Rīgas centrā starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielām.

Vērmanes dārzs ir otrs vecākais Rīgas sabiedriskais parks pēc Viestura dārza (1812. gads).

Krievijas-Francijas kara laikā, gatavojoties aizsardzībai pret Napoleona armijas uzbrukumu, tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas. 1813. gadā tika nolemts krāsmatu vietā ierīkot parku.

Parks allaž tiek uzturēts labā kārtībā, un tajā ir izbūvēts bērnu rotaļu laukums, pieejams tējas namiņš, var atpūsties pie strūklakas.

Arkādijas parks

Arkādijas parka platība ir 6,92 hektāri. Tas atrodas Pārdaugavā, Torņakalnā, starp Ojāra Vācieša un Friča Brīvzemnieka ielām.

Viens no gleznainākajiem Rīgas parkiem. Interesants ar četriem tiltiņiem pār līkumaino Mārupīti un vairākiem Mārupītes paplašinājumiem – dīķiem. Pēdējo gadu laikā atjaunoti koku stādījumi – vītoli «Bullata», zeltzaru vītoli, daudzstumbru bērzi.

Uzvaras parks

Uzvaras parka platība ir 37,55 hektāri. Tas atrodas Pārdaugavā, starp Ojāra Vācieša un Hermaņa ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Uzvaras bulvāri un Raņķa dambi.

Tas ir plašs, ainavisks parks, caur kuru vijas Mārupīte. Lielākais parks Rīgā (ja neskaitām Mežaparku, kurš tomēr daļēji ir mežs) ar daudzām vēl neizmantotām iespējām attīstīt dažādus parka teritorijas izmantošanas veidus.

Jaunākajā parka daļā 2007. – 2008. gados ierīkota slēpošanas/skrituļošanas trase un tiek attīstītas arvien jaunas iespējas aktīvai atpūtai – slidotava, ielu basketbola laukums, pludmales volejbola laukums, inventāra noma.

2011.gadā uzņēmums «TELE 2» pilsētai uzdāvināja un pilsēta ierīkoja ceriņu dārzu - 74 gab. Kopš 2013. gada ceriņu dārzā pirmie koši uzzied krokusi un muskares.

2012. gadā parkā tiek ierīkots Japānas dāvināto sakuru stādījums, apliecinot Latvijas un Japānas draudzīgās attiecības. Sakuras ir 114 gab., šķirnes Kanzan, Somei Yoshino un Accolade (Prunus serrulata).

2013.gadā ierīkota krāšņa vasaras puķu dobe, atjaunoti vītolu «Bullata» stādījumi 13 gab.

Dzegužkalna parks

Dzegužkalna parka platība ir 10,03 hektāri. Tas atrodas Pārdaugavā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Buļļu un Dzegužu ielām.

Interesants fakts: parks ir augstākā vieta Rīgā (28 m).

Pēdējos desmit gados veikta parka centrālās daļas rekonstrukcija. Parka reljefā lieliski iekļaujas plaša brīvdabas estrāde – vienīgā Pārdaugavā.

Parks ir iemīļota atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem – slēpošanai, braukšanai no kalniņiem ziemā.

Māras dīķa apstādījumi

Māras dīķa apstādījumu platība ir 11,19 ha. Tie atrodas Pārdaugavā, starp Mārupes, Ojāra Vācieša un Mazo Nometņu ielu.

Interesants fakts, ka šī apkārtne minēta dokumentos jau 13. gs.

Šī ir iecienīta vieta atpūtai, jo savā ziņā unikāla ar plašo ūdens virsmu (5,5 ha), kas rada tālas skatu perspektīvas un krāšņas ainavas.

2004. gadā ierīkots bērnu rotaļu laukums, ko sabiedrība ir ļoti iecienījusi.

2011.gada pavasarī («Latvijas zaļās jostas» dāvinājums) ierīkots vingrošanas laukums.

2007.- 2013. gadā veikta Māras dīķa apstādījumu ceļu rekonstrukcija, kā arī dīķa krastu stiprināšana, daļēja stādījumu un solu atjaunošana.