Šajā nedēļas nogalē Latvijas kinoteātros sāk demonstrēt vizuāli ļoti krāšņu piedzīvojumu filmu visai ģimenei «Pens: Piedzīvojumi Nekurnekadzemē» («Pan»). Pavisam svaigais kino stāsts tiek augstu vērtēts ne tikai aizraujošo vizuālo efektu un spožā aktieransambļa, bet arī stāsta intrigas dēļ. Šī filma, atšķirībā no ierastajiem stāstiem par brīnumzēnu Pīteru Penu, atklāj pasaulslavenās leģendas pašu sākumu, proti, apstākļus, kā un kāpēc drosmīgais zēns nokļuva teiksmainajā fantāzijas salā Nekurnekadzemē.
Pīters Pens lido atkal
Šoreiz brīnumzēna Pītera Pena dzīvesstāstam ir pievērsies talantīgais britu režisors Džo Raits, kurš ir tādu skatītāju iemīļotu kino stāstu kā «Piedošana» un «Lepnums un aizspriedumi» autors. Režisors, iedvesmojoties no skotu rakstnieka Džeimsa Metjū Berija pirms vairāk nekā 100 gadiem sarakstītā romāna «Pīters un Vendija», radījis savu versiju par zēnu, kurš negrib pieaugt.
«Šī ir viena no manām personīgākajām filmām. Ne tikai tāpēc, ka pats identificējos ar varoņiem, bet arī tāpēc, ka caur šo stāstu paužu savu personīgo pieredzi – to, ko esmu ieguvis vērojot savu dēlu. Visvairāk mani ir iedvesmojusi puikas un viņa mammas beznosacījuma mīlestība. Tāpēc mans stāsts par Pīteru Penu ir stāsts par drosmīgu zēnu, kurš, meklējot savu mammu, dodas spraigos piedzīvojumos un sastop neparastus personāžus. Un tas, vai šādas zemes eksistē vai nē, patiešām nav pats svarīgākais jautājums dzīvē. Šajā stāstā, tāpat kā dzīvē, paralēli aizraujošiem notikumiem un smieklīgām epizodēm nemitīgi ir saredzama ļoti dziļa emocionāla stīga,» uzsver filmas «Pens: Piedzīvojumi Nekurnekadzemē» režisors Džo Raits.
Vizuāli iespaidīgajā kinodarbā talantīgais režisors ir pulcējis ļoti spožu aktieransambli. Galvenās lomas filmā «Pens: Piedzīvojumi Nekurnekadzemē» atveido «Oskara» nominanti Hjū Džekmens un Rūnija Mara, kā arī Amanda Seifrīda un Gerets Hedlunds. Kā liecina aizkulišu informācija, aktieriem filmēšanās šajā neparastajā kino stāstā nebija viegla. Tas tāpēc, ka režisors Džo Raits turējās pie pārliecības, ka pat vissarežģītākās Nekurnekadzemes vietas ir jābūvē realitātē, nevis jāpaļaujas uz datorgrafiku. Rezultātā arī no aktieriem tika pieprasīta laba fiziskā sagatavotība un gluži vai akrobātiskas spējas.