Jaunā uzveduma tapšanu iedvesmojusi franču komponista Morisa Ravela mūzika - viņa komponētie pasaulslavenie šedevri «Bolero» un «Dafnīds un Hloja», kā arī viņa veidotā instrumentācija Modesta Musorgska «Izstādes gleznām». Jauniestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš, diriģents - Farhads Stade.

Baleta iestudējuma pirmā daļa - Musorgska «Izstādes gleznas» - būs piecu jauno latviešu horeogrāfu debija uz Lielās skatuves. Ar saviem iestudējumiem jaunie horeogrāfi sniegs plašu ieskatu Latvijas jaunajā horeogrāfijā.

«Daudzveidīgais «Izstādes gleznu» cikls ir vislielākais izaicinājums šajā jauniestudējumā. To varam paveikt, jo izaugusi jaunu, talantīgu horeogrāfu plejāde. Iestudējuma jaunie horeogrāfi piedāvā oriģinālus skatījumus uz pazīstamām muzikālajām tēmām, radot unikālu izstādi. Savienojot lielisku horeogrāfiju ar mūsdienīgām multimediju tehnoloģijām, scenogrāfiju un kostīmiem, rezultātam jābūt inovatīvam un aizraujošu atklājumu pilnam,» pauda Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

«Izstādes gleznu» vizuālo tēlu veido scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, savukārt pirmo reizi Latvijas skatītājiem būs iespēja ieraudzīt interaktīvas projekcijas, ko veido video mākslinieks Artis Dzērve.

Ravela balets «Dafnīds un Hloja» Latvijas skatītājiem būs pirmā iepazīšanās ar ungāru horeogrāfu, Dienvidbohēmijas baleta māksliniecisko vadītāju Atilu Egerhazi. Horeogrāfs skaidroja, ka viņa baleta sižets balstīts antīkā un visiem zināmā stāstā, tāpēc viņš uzskata, ka to nepieciešams pārstāstīt vai ilustrēt.

«Ar savu «Dafnīda un Hlojas» interpretāciju vēlos ielūkoties dziļāk - jauno mīlētāju sirdīs un prātos, kamēr viņi atklāj paši sevi un viens otru, Erota maģiju un intimitāti. Tāpat esmu domājis, kas notiktu ar jaunajiem mīlētājiem pēc daudziem kopā pavadītiem gadiem. Tāpēc manā baletā darbojas arī Dafnīda un Hlojas vecākie dubultnieki. Savā ziņā šis ir stāsts arī par novecošanu,» atklāja Egerhazi.

Iestudējumā «Dafnīds un Hloja» dejos Rita Lukašēvica, Viktorija Jansone, Iļana Puhova, Sergejs Neikšins, Ringolds Žigis, Andris Pudāns, Ieva Rācene, Aleksandra Astreina, Baiba Vītola, Antons Freimans, Māris Spriņģis, Kristaps Jaunžeikars. Iestudējuma vizuālo tēlu veido scenogrāfs Florains Verhejens, kostīmu māksliniece Bregje van Balena, iestudējuma horeogrāfs ir arī gaismu mākslinieks, bet horeogrāfa asistentes ir Šērlija Esbūma un Kristīna Mormeneo.

Jauniestudējuma pēdējo daļu «Bolero» veido pasaulē plaši pazīstamais un Latvijas skatītāju iemīļotais poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors. Ravels «Bolero» sākotnēji bija iecerējis kā baletu, bet tas kļuva par vienu no visu laiku populārākajām muzikālajām kompozīcijām. Pirmo «Bolero» uzvedumu, kas Parīzes publikai tika demonstrēts 1928. gadā, radīja Broņislavs Ņižinskis. Kopš šī uzveduma «Bolero» ieguvis apļveida kompozīciju. Arī slavenais horeogrāfs Moriss Bežārs radīja interpretāciju, kas bieži tiek piesaukta kā baleta ikona, stāstīja Pastors.

«Ravela koncepcija paredzēja darbību zem atklātas debess, fonā redzamu rūpnīcu, lai atspoguļotu mūzikas mehānisko raksturu. Tāpēc nolēmu veidot horeogrāfiju kā plašu taisnstūri, kas savā ziņā atbilst komponista iecerei. Tomēr arī mūzika ir būtisks baleta elements. Pretēji Ravela iecerei, šī mūzika ir emociju, erotikas un ugunīgas kaisles pilna. Sekojot šīm norādēm, esmu radījis baletu par mijiedarbību starp vīriešiem un sievietēm,» klāstīja horeogrāfs.

«Bolero» solisti būs Alise Prudāne, Elza Leimane-Martinova, Viktorija Jansone, Raimonds Martinovs, Arturs Sokolovs un Viktors Seiko. Iestudējums scenogrāfijas koncepciju veidojis pats horeogrāfs Pastors, kostīmu māksliniece ir Marta Fīdlere, gaismu mākslinieks - Levs Kleins, horeogrāfa asistente - Berenika Jakubčka.

Baleta izrāde «Bolero...» LNOB būs skatāma arī 23. oktobrī, 11. un 25. novembrī.

_{Plašāk par jauniestudējumu informēs preses konferencē, kas notiks 14. oktobrī plkst.15 LNOB Beletāžas zālē. Preses konferencē piedalīsies Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš, horeogrāfi Kšištofs Pastors un Atila Egerhāzi.}