Kinolente būs balstīta uz britu laikraksta «The Guardian» žurnālista Lūka Hārdinga grāmatu, kas stāsta par slepenas informācijas nopludināšanu par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām.

Stouns nesen ieguva tiesības ekranizēt arī Snoudena advokāta Anatolija Kučerenas grāmatu «Time of the Octopus», kuras fragmenti tiks izmantoti filmas tapšanā.

Stouna filmai būs jāsacenšas ar līdzīgu filmu, kas tiks uzņemta pēc žurnālista Glena Grīnvalda memuāru «No Place to Hide» motīviem. To veido «James Bond» («Džeimss Bonds») franšīzes producenti Maikls Vilsons un Barbara Brokoli.

No Snoudena atklātībai nodotajiem materiāliem kļuva zināms, ka ASV izlūkdienests nodarbojies ar politisko un rūpniecisko izspiegošanu iepriekš nepieredzētos apmēros un dienestu izmantotās metodes pārkāpušas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

ASV varasiestādes Snoudenam izvirzījušas apsūdzības spiegošanā un citos noziegumos un anulējušas viņa pasi, līdz ar to viņa ceļošanas iespējas ir ierobežotas.

Sākotnēji Snoudens slēpās Honkongā, bet no turienes devās uz Krieviju, kur no 2013. gada 23. jūnija kādu laiku uzturējās Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā, līdz Krievija viņam piedāvāja patvērumu ar nosacījumu, ka viņš pārtrauks pret ASV vērstās darbības. 2014.gadā Maskava piešķīra viņam uzturēšanās atļauju uz trīs gadiem, kas ļauj viņam arī izbraukt no valsts.