Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Baltijas Asamblejas balvu literatūrā saņems latviešu rakstnieks Māris Bērziņš

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Čīka / LETA

Baltijas Asamblejas (BA) balvu literatūrā šogad saņems latviešu rakstnieks Māris Bērziņš, pavēstīja Saeimas Preses dienests. Starptautiskā žūrija otrdien, vērtējot BA balvas kandidātus, nolēma 2015. gada balvu literatūrā Bērziņam piešķirt par romānu «Svina garša», kurš vēsta par liktenīgiem notikumiem Latvijas dzīvē Otrā pasaules kara sākumā.

BA balvu mākslā šogad saņems lietuviešu diriģents Modests Pitrēns (Modestas Pitrėnas) par radošiem centieniem, kas stiprina Baltijas valstu kultūru mijiedarbību, uzstājoties koncertvietās un teātros Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Savukārt balvu zinātnē piešķirs Klaritai Evai Petajai (Clarita-Eva Pettai) un Vello Petajam (Vello Pettai) no Igaunijas par monogrāfiju «Transitional and Retrospective Justice in the Baltic States».

Katras balvas apmērs ir 5000 eiro. Balvas pasniegs gadskārtējā BA sesijā, kas norisināsies 19. un 20. novembrī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

BA balvai šogad literatūrā bija nominēti arī Lietuvas dzejnieks, rakstnieks, literatūras kritiķis, esejists un tulkotājs Sigits Parulskis (Sigitas Parulskis ), par romāniem «Darkness» un «Company», kā arī eseju kolekciju «Wanting Something Tender Before Dying and My Fang Conviction» un Igaunijas dzejniece Trīna Sometsa (Triin Soomets) par dzejoļu krājumu «Features of Things».

Mākslā uz BA balvu pretendēja arī etnomuzikoloģe, komponiste un kokles virtuoze Laima Jansone, kas bija nominēta par kokles spēles tradīcijas veicināšanu un instrumenta spēles popularizēšanu mūsdienu akadēmiskās, džeza un pasaules mūzikas žanrā, kā arī Helena Sildna (Helen Sildna) no Igaunijas, kas bija nominēta par ievērojamu ieguldījumu Igaunijas mūzikas dzīvē un tās starptautiskas atpazīstamības veicināšanā, dibinot un organizējot festivālu «Tallinas Mūzikas nedēļa».

Savukārt zinātnē par BA balvu sacentās arī Lietuvas Prof.habil. Zenons Norkus (Zenonas Norkus), kas tika nominēts par monogrāfijām «On Baltic Slovenia and Adriatic Lithuania: A Qualitative Comparative Analysis of Patterns in Post-Communist Transformation» (2012) un «Two Twenty-Year Periods of Independence: Capitalism, Class and Democracy in the First and the Second Republic of Lithuania from the Point of View of Comparative Historical Sociology» (2014), kā arī Dr.habil.sc.pol. Dr.iur. Tālavs Jundzis, kurš bija nominēts par zinātniskās pētniecības darbiem, kas saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanas procesu un publicēti dokumentu kolekcijā «Regaining independence: Non-violent resistance in Latvia 1945-1991» un monogrāfijā «Restoration of Sovereignty and Independence of the Republic of Latvia 1946-1994», kas sarakstīta kopā ar Eduardu Bruno Deksni.

BA balva dibināta 1994. gadā, un to ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki. Pagājušajā gadā balvu mākslā saņēma Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis par radošajiem sasniegumiem, uzvedot virkni izrāžu, jo īpaši par lugu «Oblomovs». Laureāts literatūrā bija igauņu rakstnieks Pēters Sauters (Peeter Sauter) par noveli «Neatstāj mani vienu» («Ära jäta mind rahule»). Savukārt balvu zinātnē 2014.gadā piešķīra habilitētajam profesoram Dr. Jozam Vidam Gražulevičam (Juozas Vidas Gražulevičius ) no Lietuvas par augstiem sasniegumiem materiālķīmijā un inženierzinātnēs, kā arī par aktīvo sadarbību ar pārējo Baltijas valstu zinātniekiem izpētes projektu izstrādē un īstenošanā.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputātu. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA darba kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Nepalaid garām!

Uz augšu