Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Rudens kamermūzikas festivālā klavieru kvartets «Et Arsis»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Vācijā rezidējošais klavieru kvartets «Et Arsis», kas šogad svin savu desmitgadi, priecēs klausītājus Rudens kamermūzikas festivālā 9. oktobrī Mazajā ģildē, atskaņojot Gustava Mālera, Johannesa Brāmsa un Pētera Vaska skaņdarbus.

«Et Arsis» šogad svin savu desmitgadi, kas ir vērā ņemama gadskārta kamermūzikas ansamblim. Sniedzot koncertus, kā arī piedaloties dažādos kamermūzikas ansambļu konkursos, «Et Arsis» vācu mūzikas presē saņēmis tādus slavinošus vārdus, kā: «kvartets, kurš pārsteidz ar spontanitāti un izteiksmi», «ansamblis, kurš aizrauj ar muzicēšanas prieku un azartiskumu», «ekselenta tehnika, nevainojama stila izjūta», u.c. Et Arsis ir prestižā Valtera Gīzekinga vārdā dēvētā konkursa otrās vietas ieguvējs (2007). Līdz ar šo uzvaru ansamblis guvis gan atpazīstamību, gan arī iespēju plaši izvērst koncertdarbību kā Vācijā, tā daudzviet citur pasaulē.

Klavieru kvarteta «Et Arsis» sastāvā ir divas māsas – pianiste Hristina un vijolniece Velitslava Tanevas no Bulgārijas, altu spēlē lietuvietis Ainis Kasperavičs, savukārt čellu – spāņu mūziķis Djego Ernandess Svaress. 2012. gadā visi ansambļa dalībnieki absolvējuši kamermūzikas klasi Zārbrikenes Mūzikas universitātē.

Repertuāra izvēlē klavieru kvartets «Et Arsis» labprāt izraugās klasicisma un romantisma laika mūziku, vienmēr atsaucoties arī visjaunākajiem mūsdienu sacerējumus, ko ansamblim jau veltījuši vācu komponists Teo Brandmillers un trīs lietuviešu jaunie skaņraži.

Kopš 2012. gada kvarteta «Et Arsis» mūziķi darbojas Zārbrikenes Mūzikas universitātes kamermūzikas katedrā.

Austriešu komponista Gustava Mālera (Gustav Mahler, 1860–1911) Klavieru kvartets laminorā ir agrīns darbs – Māleram 1876. gadā ir sešpadsmit gadu un viņš ir Vīnes konservatorijas students. Kvartets ir īpatnējs, jo komponists tam sacerējis tikai vienu daļu (no otrās daļas Skerco saglabājušās vien divdesmit četras taktis). Šis ir Gustava Mālera vienīgais instrumentālās kamermūzikas paraugs. Mālera kvarteta atskaņojums ar panākumiem noticis tā paša gada vasarā Vīnes konservatorijā, komponistam muzicējot pie klavierēm. Zināmu atpazīstamību pasaulē šī mūzika ieguvusi caur Martina Skorsēzes kinolenti Slēgtā sala (Shutter Island, 2010).

Johanness Brāmss (Johannes Brahms, 1833–1897) ir viens no ievērojamākajiem romantisma pārstāvjiem vācu mūzikā. Savā daiļradē Brāmss meistarīgi sintezējis trīs iepriekšējos gadsimtos kultivētās profesionālās mūzikas tradīcijas, tās savijot ar tautas mūziku, deju ritmiem, un 19. gadsimta otrās puses romantisma izteiksmes valodu.

Solminora Klavieru kvartets ir pirmais no trim klavieru kvartetiem, kā arī viens no pirmajiem Brāmsa kamermūzikas opusiem. Tas pirmatskaņots 1861. gadā Hamburgā; Brāmsam tobrīd ir 28. gadi, viņš nesen kā pabeidzis pirmo orķestra partitūru (Pirmo klavierkoncertu). Par kvarteta pirmatskaņojumu zināms, ka pie klavierēm bijusi komponiste un pianiste Klāra Šūmane un kritiķi Brāmsam pārmetuši pārlieki tiešu sekošanu vecajai vācu kompozīcijas skolai. Taču kopumā kvartets tika atzinīgi novērtēts, pateicoties pirmās daļas zīmīgajām tēmām, šarmantajam un delikātajam otrās daļas intermeco, niansēti izstrādātajam trešās daļas Andante un trakulīgajam finālam – čigānu gaumē. Īpaši interesants ir fināls, kas ritma ziņā mūziķiem ir īsts Tour de France maratons – ar ungāru valodai neraksturīgiem, apvērstiem akcentiem, cimboles atdarināšanu klavieru partijā un meistarīgi veidotu dramaturģisko līniju.

"Mūzika ir visdiženākā no visām mūzām, jo visvieglāk tiek klāt dievišķajam. Jā, mūzika ir abstrakcija, bet skaņa spēj izteikt garu. To nemaz vārdos nevar izteikt. Visapkārt runā tikai par miesu, bet man gribas saukt: Kur gars, dvēsele! Dvēseles ir aizaugušas kā džungļi. Tāpēc es savās skaņās mēģinu uzturēt gaismas stariņu,» sacījis Pēteris Vasks.

Klavieru kvartets, starp vairākiem desmitiem instrumentālas kamermūzikas opusu, kas Pētera Vaska muzikālajai izteiksmei raksturīgi jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem, ir vienīgais šādam instrumentu sastāvam rakstīts darbs. To pasūtinājis Rietumkorkas kamermūzikas festivāls. Kvarteta pirmatskaņotāji 2001. gadā bija Florestāna klavieru trio un altists, arī komponists Džeims Boids. Sešu daļu izvērstajā opusā Pēteris Vasks klausītāju aicina doties garīgā ceļojumā, kvarteta dramaturģiju veidojot no saspringtas un skaudras neziņas, kas caur dvēseles sāpēm un ciešanām aizved uz mierpilnu atklāsmi un gaismu.

Biļetes «Biļešu paradīzes» kasēs.

Nepalaid garām!

Uz augšu