Par to, vai Pēckara un mūsdienu mākslas muzejs ir nepieciešams, Ivetas Vecmanes nostāja ir pārlicinoša: «Tas pat nav apspriežams, tas ir vairāk kā skaidrs, ka muzejam jābūt,» saka dizainere. Ir tik daudz skaistu un vērtīgu mākslas darbu, kuri jāapkopo vienotā veselumā, lai tos varētu apskatīt visi, kuriem tas ir svarīgi. Domājot par muzeja atrašanās vietu, Iveta uzskata, ka tam jābūt centrā. Ideja par RTU ēku Kaļķu ielā 1, viņai patīk, jo ir svarīgi apzināt un izmatot tās ēkas, kas ir mūsu kultūras mantojums. Ir tik vieglprātīgi laist postā vecās un blakus celt jaunas, kad mums ir tik daudz laba un skaista, ko izmantot.

Iveta Vecmane stāsta, ka studiju laikā ierodoties Rīgā, izstāžu zāles un muzeji viņai kļuva kā otrās mājas un palīdzēja atrast savu īsto vietu. «Māksla ir dzīves sekas,» Iveta citē nesen izlasītu kāda mākslinieka teikto. Viņa piekrīt, ka māksla atspoguļo to, kas mēs esam. Iespējams tieši tāpēc mūsdienu māksla mēdz būt tik provocējoša, jo tāda šobrīd ir sabiedrība.

Vienā no pēdējiem Valsts mākslas muzeja apmeklējumiem pirms rekonstrukcijas, Iveta bija devusies kopā ar bērniem. Tas izvērtās par lielisku piedzīvojumu, jo arī bērniem par mākslas darbiem bija liela interese. Bērnu skatījums bija pārsteidzošs, jo viņi pamanīja citas lietas un nianses. Tieši tas mākslā ir fascinējošais, ka ikvienu tā uzrunā atšķirīgi. «Un tas beigās sanāk stāsts par katru no mums pašiem,» noslēdz Iveta Vecmane, «tur ir tā vērtība mākslā, tā ir saruna pašam ar sevi.»