Agrita Petruņina apskata lapas no topošās grāmatas. Pretī raugās viņas dēls. Aldis Petruņins. «Maximas» alkoholisko dzērienu nodaļas menedžeris. Tieši tur viņu arī atrada. Jo, lai gan darba laiks sen bija beidzies, Aldis joprojām bija darbā. «Nekad neizgāja no veikala laikā, mēs ar viņa sieviņu vienmēr par to dusmojāmies,» atceras Alda mamma Agrita Petruņina.

Grāmatas ideju mamma atbalsta. Taču atzīst, ka pašai rakstīt par Aldi bija smagi: «Tas uzplēš rētas.»

Lai cik skumji ir lasīt par Aldi, kolēģu atmiņās viņš ir tik dzīvs un draisks, ka brīžiem jāsmejas. Lūk, ko raksta Alda darba biedre Ilze: «Jauna aģente reiz Aldim prasīja, kā mani sauc, jo bija aizmirsusi. Un Aldis nopietni saka, ka Broņislava... Tā mēs jautrojāmies.»

«Tas ir unikāls dokumentāls materiāls – tautas grāmata,» rokrakstā aprakstītas papīra lapas rāda biedrības «Zolitūde 21/11» vadītāja Regīna Ločmele.

Tieši šie stāsti un unikālas, vēl nekur nepublicētas fotogrāfijas veidos vairāk nekā 300 lappušu biezo grāmatu. Tajā par drupās bojā gājušajiem stāsta tuvinieki un par pārdzīvoto runā izdzīvojušie un viņu glābēji.

«Es domāju, ka man nebūs emociju. Bet katra lapa,» piebilst Regīna Ločmele.

Lai šī tautas grāmata taptu, nepieciešami gandrīz 20 000 eiro. Pagaidām saziedota tikai neliela daļa no summas. Ziedot aicina, lai segtu tipogrāfijas izdevumus. Jo visas fotogrāfijas ir ziedotas. Un cilvēki, kas grāmatai velta savu laiku un zināšanas, to dara bez atlīdzības.

Ziedot grāmatai iespējams, apmeklējot biedrības «Zolitūde 21.11» mājas lapu. Regīna Ločmele sola, ka grāmatu saņems ikviens ziedotājs, kurš izteiks tādu vēlēšanos. Tāpat grāmatu dāvinās bibliotēkām un skolām. «Nepalieciet anonīmi, ja vēlaties šo grāmatu saņemt,» bilst biedrības pārstāve Regīna.

Tuvinieki ar sāpēm turpina dzīvot ik dienas. Šie 54 bojā gājušie ir cilvēki, kuru pietrūkst un turpina pietrūkt. Tagad ar viņiem varēs iepazīties ikviens, kurš atvērs grāmatu «Neaizmirst Zolitūdi». To atvērs tieši otrajā traģēdijas gadadienā.

Topošajā grāmatā būs stāstīts par 49 veikala «Maxima» drupās bojā gājušajiem. Par dažiem nav ziņu tādēļ, ka viņu tuvinieki norobežojas no šīs traģēdijas. Bet dažu cilvēku tuvinieki kategoriski iebilst, ka grāmatas izdošanu varētu atbalstīt, piemēram, «Maxima».

Savā «Facebook» profilā mirušās Elgas mamma raksta, ka informācijas par Elgu piemiņas grāmatā nav un nebūs.

Viņa apzināti aizliegusi publicēt ziņas, jo viņai ir aizdomas, ka finansētāju vidū varētu gadīties viņai nepieņemami cilvēki un organizācijas, piemēram, «Maxima».

Elgas mamma raksta: «Man ir nepieņemami un pat aizkaroši, ka manas meitas piemiņai var pieskarties galvenā viņas bojāejas vaininieka rokas jeb nauda. Tie bija tieši viņi, kas atslēdza briesmas vēstošu signalizāciju, kas liedza Elgai izvēlēties – iet «Maximā» vai ne, viņu naudaskāres dēļ gāja bojā mīļa, zinoša, jautra un atbildīga sabiedrības locekle, kas mīlēja dzīvi un visus mūs. Viņi darīja nelaimīgus daudzus cilvēkus, kuru dzīvē Elga ieņēma svarīgu vietu.»