Millers paziņojumā presei norāda, ka pirms gada, 2014. gada 20. septembrī, ar Latvijas vēsturē rekordilgu - turpat piecu stundu - koncertu, tika atklāta koncertzāle «Rīga». Producents uzsver, ka savā pirmās darbības gadā koncertzāle spējusi kļūt par nozīmīgu Latvijas kultūras dzīves elementu, par ko liecinot tās telpās notikušie 168 pasākumi, kurus apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju.

Neraugoties uz nesaskaņām ar LZA, Millers izziņojis arī jaunu tradīciju - ik gadu 20. septembrī koncertzālē «Rīga» notikšot koncerts, kas tiks veltīts kāda izcila Latvijas dzejnieka vai komponista daiļradei. Šogad, godinot Ivara Vīgnera piemiņu, koncertā skanēšot viņa populārākie hīti Ojāra Grinberga, Ingus Pētersona, Žorža Siksnas, Ērika Kamerūta, Gintas Krievkalnes un Jura Vizbuļa izpildījumā. Par koncerta muzikālo noformējumu rūpēšoties Kristaps Krievkalns un viņa mūziķi.

Millers koncertzālē arī jau saplānojis jaunās sezonas koncertus, starp kuriem īpaši izceļ Margaritas Vilcānes 75 gadu jubilejas koncertu, kvarteta «Eolika» 35 gadu jubilejas papildkoncertu, koncertu «Stabulnieks. Čaks. Rīga» un par tradīciju kļuvušo koncertu ciklu «Rīgas Ziemassvētki», kā arī grupas «Iļģi» ziemas saulgriežu nakts koncertu un Raimonda Paula Vecgada melodiju virpuli, ar kuru plānots koncertzāles telpās sagaidīt 2016. gadu.

Kā ziņots, LZA devusi koncertzālei «Rīga» laiku līdz 15. septembrim telpu labprātīgai atbrīvošanai, taču Millers uzskata, ka LZA pārkāpj Latvijas normatīvos aktus, tāpēc viņš sola, ka koncertzāle paliks LZA telpās. Ja LZA vēlas lauzt līgumu ar viņu, tad tai ir jāvēršas tiesā kā jebkurā situācijā, kad līgumu vēlas lauzt viena no tajā iesaistītajām pusēm, norāda producents, piebilstot, ka LZA pagaidām to vēl nav darījusi.

Millers joprojām cerot sēsties pie viena galda ar LZA un atrisināt konfliktu.

Kā ziņots, LZA pagaidām neatklāj scenārijus savai rīcībai gadījumā, ja 15. septembrī koncertzāle «Rīga» neatstās LZA telpas.

Kā skaidroja LZA pilnvarotais advokāts Sergejs Rudāns, koncertzāle «Rīga» nemaksā nomas maksu kopš 2015. gada marta un ir izveidojies parāds aptuveni 58 000 eiro apmērā. Viņš uzsvēris, ka ar 31. augustu LZA izbeidza nomas līgumu ar koncertzāli «Rīga». Tas nozīmē, ka, sākot ar šī gada 1.septembri, koncertzāle nav tiesīga izmantot LZA telpas komercdarbības veikšanai, tostarp rīkot jebkāda veida pasākumus.

2015. gada sākumā LZA esot arī cēlusi prasību tiesā pret koncertzāli par parāda un kavējuma procentu piedziņu 66 883 eiro apmērā. Šajā summā nav iekļauta nomas maksa par augustu. Patlaban LZA neesot pamata uzskatīt, ka strīdu būtu iespējams atrisināt ārpustiesas kārtībā.

Jau ziņots, ka, konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu. Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei «Rīga» izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši.

Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī KNAB. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.

Koncertzāle «Rīga» LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20.septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Ojārs Spārītis.