/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/15/9613764t1he099.jpg)
Mūžībā aizgājis aktieris, režisors, pedagogs, rakstnieks Kārlis Pamše (31.03.1917.-09.09.2015.), informē LTDS sabiedrisko attiecību speciāliste Māra Dzene.
Mūžībā aizgājis aktieris, režisors, pedagogs, rakstnieks Kārlis Pamše
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzimis 1917. gadā, Virānes pagastā, kalpotāju ģimenē. Beidzis Jaungulbenes lauksaimniecības skolu, Drāmas teātra studiju (1947), Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu (1953). No 1944. līdz 1965. gadam darbojies Drāmas teātrī: sākumā aktieris, no 1953. gada režisors. Kopš 1966. režisors Rīgas Operetes teātrī. «Trejmeitiņas», «Cirka princese», «Peldētāja Zuzanna», dziesmu spēle «Zaļā pļava» – tie ir daži no viņa iestudējumiem Operetē. Pasniedza aktiermeistarības stundas Teātra fakultātes studentiem. Radio iestudējis vairākus radiolasījumus. Darbojies arī teātra kritikā.
Nozīmīgākie iestudējumi: A.Upīša «Balss un atbalss» (1954), N.Pagodina «Trešā patētiskā» (1958), A.Kasonas «Trešais vārds» (1958), T.Dreizera «Amerikāņu traģēdija» (1960), K.Potera «Skūpsti mani, Ket!» (1966). Jau mācoties Jaungulbenes lauksaimniecības skolā, rakstījis dzejoļus, kas publicēti periodiskajos izdevumos, arī ar pseidonīmu Māris Klajs. Pirmā publikācija – dzejolis «Zem baltzaļā karoga» žurnālā «Mazpulks» (1935).
Sarakstījis grāmatas «Es zagu», «Anta Klints: sarunas», «Operetes karuselī: Stāsts par Edgaru Zveju» u.c.
1985. gadā maijā piedalījies novadnieku jaunrades dienu sarīkojumā. 2008. gadā saņēmis «Spēlmaņu nakts» balvu «Par mūža ieguldījumu teātra mākslā».
Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un draugiem.