Liepājas teātrim esot sniegta atbilde, ka projekts bijis pārāk nekvalitatīvi sagatavots, tāpēc finansējums nav piešķirts. Laukšteins nesaprot, kā varēja mainīties projektu kvalitāte, ja arī iepriekšējos projektus, kurus VKKF atbalstīja, sagatavoja viens un tas pats cilvēks, izdarot to pašu darbu.

VKKF Liepājas teātrim pārmet nekonsekvenci

VKKF direktors Edgars Vērpe skaidroja, ka kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēti konkursos iesniegtie projekti, pastāv jau desmit gadus. Liepājas teātrim kritēriji neizraisīja bažas tad, kad finansējums tā projektiem tika piešķirts, norādīja Vērpe, vēršot uzmanību nekonsekvencei, ka tagad, kad teātra projekts nav atbalstīts, teātra vadītājs runā par neobjektīviem kritērijiem. Liepājas teātra direktoram ir iespējams pašam ierosināt izmaiņas kritērijos, lai padarītu tos viņaprāt objektīvākus, uzvēra Vērpe, piebilstot, ka VKKF tiek gatavota konference, kurā tiks apspriesti arī konkursu kritēriji.

Vērpe paskaidroja, ka pats nenodarbojas ar projektu vērtēšanu, bet norādīja, ka nozīme ir ne tikai kritērijiem un ekspertiem, kuri vērtē projektus, bet arī konkrētā projektu konkursa konkurence.

Jau ziņots, ka Valsts kontroles (VK) revidenti sākuši noskaidrot, vai Kultūras ministrijas (KM) un VKKF piešķirtās dotācijas biedrībām un nodibinājumiem dažāda veida pasākumu organizēšanai, uzdevumu veikšanai un biedrību atbalstīšanai ir izlietotas lietderīgi, likumīgi un vai ir sasniegts izvirzītais mērķis.

VK aicināja nozares pārstāvjus dalīties pieredzē par gadījumiem, kad finansējums konkursā nav ticis piešķirts pamatotu iemeslu dēļ, ja biedrības projekts finansējumu konkursa kārtībā nav ieguvis, kā arī atbildēt uz jautājumiem par informācijas pieejamību un apmierinātību ar dotācijas piešķiršanas un izlietojuma uzraudzības procesu.

Teātrī šajā sezonā nebūs neviena «kases gabala»

Liepājas teātra sezonu šogad bez kompromisiem veidos izrādes, kurām būs augstāks mērķis nekā peļņa, pastāstīja Laukšteins. «Teātris līdz ar to riskē, bet cer uz skatītāju un teātra speciālistu atbalstu,» norādīja teātra vadītājs.

Teātra sezonu 12. septembrī atklās Raiņa lugas «Indulis un Ārija» iestudējums bez vārdiem, kura režisors un horeogrāfs ir Sergejs Zemļanskis. Krievu režisora veidotajai novatoriskās dejas izrādei mūziku radījis komponists Pāvels Akimkins, ar kuru Zemļanskis strādājis iepriekš.

Režisors pastāstīja, ka aizraujas ar izrāžu veidošanu, kurās redzama teātra aktieru ķermeņa plastika. Pēc Zemļanska domām, aktieriem ir daudz vairāk potenciāla iznest lomu dejas izrādē nekā dejotājiem, jo svarīgi ir tas, kāpēc tiek izpildītas kustības.

Zemļanskis pastāstīja, ka kopā ar Laukšteinu ilgi apsvēris, kuru lugu izmantot iestudējumā, līdz Laukšteins ieteicis izmantot tieši Raiņa «Induli un Āriju». Izrāde ir par spēku - vīrieti - un mīlestību - sievieti -, pastāstīja Zemļanskis. Laukšteins atklāja, ka, gan «Pūt, vējiņi!», gan arī «Indulis un ārija» ir meklējumi, kā «uzlikt» Raini uz skatuves. Šie esot arī teātra vadītāja tuvākie Raiņa darbi.

Aktieri Laura Jeruma un Mārtiņš Kalita pastāstīja, ka gatavošanās izrādei ir izaicinājums, jo līdz šim nekas tamlīdzīgs neesot darīts. Kalita norādīja, ka šī izrāde viņam ļauj atkal pieskarties aktiermākslai bez vārdiem, jo arī studiju laikā jaunajiem aktieriem vispirms bijusi jāpasniedz loma bez teksta. Aktierim tas ļaujot atrast tīrāku kontaktu ar skatītāju, jo ar kustībām nav iespējams būt nepatiesam. Jeruma uzsvēra, ka kustības mūzikas pavadībā ir precīzākas un trāpīgākas nekā vārdi.

Iestudējumā piedalīsies arī aktieri Rolands Beķeris, Anete Berķe, Egons Dombrovskis, Everita Pjata, Ilze Jura, Agnese Jēkabsone, Signe Ruicēna, Gatis Maliks, Edgars Ozoliņš, Leons Leščinskis, Anita Kvāla, Kaspars Gods, Kaspars Kārkliņš, Jānis Dreiblats un Inese Kučinska.

Teātrī paredzēta arī Rasas Bugavičutes lugas «Bezgalīgo stāstu stāsts» iestudējuma pirmizrāde Leldes Kapužas režijā 15.oktobrī.

7.novembrī pirmizrādi piedzīvos Dž.Dž.Džilindžera iestudējums Jaroslava Pulinoviča lugai «Žanna», bet 13.martā - Maksvela Andersona lugai «Anna Boleina».

5.novembrī paredzēta režisores Lauras Grozas-Ķiberes iestudējuma «1984» pirmizrāde. Lugu «1984» pēc Džordža Orvela antiutopijas sarakstījuši Roberts Aiks un Dankans Makmilans.

13.februārī Liepājas teātrī notiks režisora Jana Vilema van den Bosa iestudējuma E. T. A. Hofmaņa lugas «Zelta pods» pirmizrāde.

17.aprīlī paredzēta režisora Konstantīna Bogomolova «Mans Blasters ir izlādējies» pirmizrāde, kuru sarakstījis pats režisors, savukārt 15.maijā pirmizrādi piedzīvos režisora Regnāra Vaivara iestudējums Martina Makdona lugai «Klibais no Inišmānas».

Jau ziņots, ka jauno sezonu Liepājas teātris atklās ar Raiņa lugas «Indulis un Ārija» iestudējumu, kura projekts jau paspēja saņemt godalgu 3300 eiro apmērā dramaturģijas konkursā «Modini kanonu! Rainis un Aspazija».