Mārcis Pļaviņš, trīsdesmitgadīgs piedzīvojumu meklētājs, šā gada 25. maijā ar 23 gadus vecu motociklu «Minsk» izbrauca no Latvijas, lai dotos Indijas virzienā. Divus mēnešus un četrus tūkstošus kilometru vēlāk, krītot no motocikla, Mārcis lauza labās kājas potīti. Vai tas nozīmē, ka ceļojums beidzies? Mārča gadījumā – nē. Vairāk lasi zemāk!
«Lauzta potīte mani neapturēs,» Mārcis Pļaviņš raksta savā Facebook bloga lapā The Dream Route.
«Ar potīti mazliet muļķīgi sanāca - priekšējā mašīna strauji sabremzēja, biju aizskatījies uz sāniem, kad pagriezu galvu atpakaļ, nācās strauji bremzēt un, lai neieskrietu mašīnai pakaļā, nogāzu moci uz sāniem.
Tas «maita» uzkrita tieši uz potītes,
salaužot to divās vietās,» atminas Mārcis.
Ātrā palīdzība nogādāja viņu slimnīcā, bet pēc divām dienām tika veikta operācija – ielikta metāla plāksnīte un, kā viņš mīļvārdiņā saka, skrūvītes.
Kājas lūzuma dēļ ārsti noteica, ka trīs nedēļas nāksies ievērot gultas režīmu jeb piedzīvojumus atlikt otrajā plānā. Tomēr arī šāda veida pārbaudījumu Mārcis ir gatavs pārvarēt un turpināt laisties līdzi ceļa vējiem: «Veiksmīgi sanāca, ka ceļojumam tieši bija nolēmis pievienoties vēl viens Mārcis - Mārcis Zariņš ar savu 1972. gada «Jawa» motociklu. Bez viņa būtu tuvu neiespējami, ļoti, ļoti grūti atrast veidu, kā turpināt ceļu. Paldies viņam par manu somu nešanu, palīdzēšanu piedarbināt motociklu u.tml.»
Mārcis vēlreiz norāda, ka savu ceļojumu turpinās, lai arī kas notiktu.
Šobrīd potīte ir labi sadzijusi, bet slodzei vēl nav gatava: «Tāpēc ar kruķiem lēkāju riņķī, bet beidzot jau varu pats atbalstīties uz labās kājas, lai varētu piedarbināt moci un uzsākt braukšanu.»
Lauztā kāja devusi ceļojumam papildu odziņu
Mārcis ir ļoti pozitīvi noskaņots. Viņaprāt, viss ir super! Arī dakteri Turcijā labi pastrādājuši.
«Jūtos lieliski, un jāatzīst, ka lauztā potīte ir piedevusi ceļojumam papildu odziņu. Kā es mīlu teikt - tas tikai parāda to: lai kādas problēmas un kādi šķēršļi rastos, ja kaut ko pa īstam dzīvē gribas izdarīt, tad vienmēr var atrast veidu kā,» uzskata drosmīgais ceļotājs.
Motociklam, kas ceļojuma laikā ticis pie vārda Muša, labajā pusē piemetināts stienis, uz kura atbalstīt cietušo kāju,
tāpat pielikta sāna kājiņa, lai pats varētu motociklu novietot, kad ar to nepārvietojas.
Tuvākais mērķis - nokļūt līdz Baikālam
Tagad abi dēkaiņi, vārdabrāļi kopā nobraukuši jau 1600 kilometrus no Sapančas – vietas, kur notika negadījums, - pa vienu no pasaules bīstamākajiem ceļiem (Bayburt of Yolu D915 Turcijā), padzīvojuši mazā Gruzijas ciematiņā un turpina ceļu nu jau vairs ne uz Indiju, bet pretim tikpat aizraujošiem piedzīvojumiem Krievijas virzienā.
«Šobrīd esam Gruzijā, baudām bīstamos kalnu ceļus - protams, psiholoģiski mazliet sākumā bija jātiek pāri tam, ka nedrīkstu krist, pat braucot pa izskalotiem, izdangātiem, «Minskai» nepiemēroti stāviem kalnu ceļiem .. bet šobrīd jau ir pierasts, pat paspēju slaidā (slīdot pa reni) līkumā nokrist uz labās kājas. Bet pēc mirkļa, saprotot, ka ar kāju viss labi, gulēju, smējos un priecājos par šo gadījumu. Baudīju to - tāpat kā katru mirkli šajā ceļojumā.,» piedzīvotajā dalās Mārcis.
Šobrīd ceļotāji Tbilisi gaida Azerbaidžānas vīzas. Tālākais plāns ir šķērsot Azerbaidžānu, tad Kaspijas jūru, Kazahstānu un aizkļūt līdz Baikālam Krievijā: «Tad, skatoties pēc laika apstākļiem, domāsim tālāk.»
Mārcis atzīst, ka viņa piedzīvojuma sekotāji un atbalstītāji ir savā vietā, un izsaka lielu paldies tiem par atbalstu: «Katrs saņems savu stāstiņu par iesaistīšanos manā mazajā kampaņā.»
Turpinājums sekos!
