Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Dziedātāja Ani Loraka vairs diplomātiski neklusē, bet publisko atklātu vēstuli (12)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Populārā ukraiņu dziedātāja Ani Loraka pēc vizītes Jūrmalā, kur norisinājās jauno izpildītāju konkurss «Jaunais vilnis», saņēma lielu negāciju devu no Ukrainas iedzīvotājiem un valstsvīriem, mūziķe par to klusēja, bet nu klusēšana ir beigusies. Mūziķe publiskojusi atklātu vēstuli.

Ani Lorakas atklātā vēstule:

Es rakstu šo vēstuli no tīras sirds. Esmu ilgi klusējusi, un visdrīzāk tā bija kļūda, jo mana klusēšana tika izmantota pret mani. Esmu nolēmusi salikt punktiņus uz i, pasakot, ko es patiesi domāju.

Pēdējā laikā mans vārds tiek nelietīgi lietots, lai izraisītu politiskas diskusijas, veicinātu nemierus. Neskatoties uz to visu, mana pilsones pozīcija ir un paliek nemainīga: es mīlu Ukrainu un mīlestība pret dzimteni man ir iemācīta jau no mazotnes. Uzskatu, ka patriotisms ir jāizrāda ar darbiem, ne skaļiem, tukšiem vārdiem. Jau divdesmit gadus esmu uz skatuves un nesu Ukrainas vārdu visā pasaulē, dažādos konkursos un festivālos.

Es neesmu politiķe, un nekad man nav bijušas ambīcijas šajā sakarā. Uzskatu, ka nevar jaukt kopā abas šīs lietas – politiku un mākslu. Tieši šobrīd politiķi izmanto manu vārdu ar mērķi spēlēt savas «netīrās» spēles.

Tajā dienā, kad, izpildot savu internacionālo pienākumu, Afganistānā gāja bojā mans brālis, mana sirds salūza daļiņās. Domāju - kāpēc? Atveda cinka zārku, kuru pat neatļāva atvērt. Man bija izvēle starp naidu un mīlestību. Es izvēlējos dzīvot ar mīlestību sirdī. Nauda... vara, kāda cilvēka politiskās spēles... Es joprojām neesmu atradusi atbildi un nesaprotu, kāpēc viņš nomira.

Es izdarīju savu izvēli – caur savām dziesmām dāvāt mīlestību cilvēkiem. Tas ir un vienmēr būs tas, ko es izvēlējos un izvēlos ik dienu no jauna. Kad uzstājos, es nešķiroju cilvēkus pēc ādas krāsas, seksuālās orientācijas, mana mūzika ir domāta visiem.

Nevienam nav tiesību man diktēt, kādā veidā man mīlēt un atbalstīt savu valsti. Savu atbalstu Ukrainai, cilvēkiem es sniedzu koncertos, ne kameru starmešos.

Es nelūdzu visus man piekrist, bet lūdzu cienīt manu viedokli. Kā nekā demokrātijas sastāvdaļa ir citu cilvēku viedokļa pieņemšana.

Tāpēc neviens politisks veidojums nedrīkst izmantot manu vārdu, viņiem nav tādu tiesību, bet tas tiek darīts.

Esmu par mieru un nepārtraukti lūdzu, lai miers ir ar mums. Ticu, ka labu cilvēku ir daudz vairāk nekā sliktu cilvēku. Un agri vai vēlu labais uzvarēs ļauno.



Uz augšu