Tagad, atceroties divpadsmit gadu seno pagātni, Sandra smej, – lai cik tas tolaik izklausījies dīvaini, nākot klajā ar nosaukumu «introvertās mūzikas festivāls», viņa bijusi gatava uz pilnīgi visu – arī uz to, ka viņu apmētās ar tomātiem. «Taču iekšēji man tas šķita tik ļoti vienkārši un dabiski, un tā tas notika. Arī festivāla apzīmējums «introvertās mūzikas festivāls» atnāca pats. Ilgi lauzīju galvu, kā to nosaukt – alternatīvās mūzikas festivāls vai tamlīdzīgi – tādēļ, ka «Ad Lucem» absolūti neiekļaujas kādā konkrētā rāmī, jo te ir teju visi mūzikas un mākslas žanri, tostarp pat tradicionālā mūzika un džezs. Vārdu sakot, visu, kas ir mūzikā un mākslā, bet kura saturiskā virzība ir uz iekšējo apskaidrību.

Ne velti festivāla nosaukums tulkojumā no latīņu valodas skan «uz gaismu!»

– tā ir iekšējā virzība uz dvēseles gaismu, dievišķo cilvēkā.»

To sakot, Sandra Zandberga akcentē, – festivāls rada cilvēkam telpu un iespēju saskarties ar savu dievišķo gaismu – caur mākslu un mūziku.

Šo gadu laikā «Ad Lucem» ir ticis pie savas publikas, par kuriem festivāla direktore ar prieku teic: «Mums ir burvīgi pastāvīgie apmeklētāji, kuri kļuvuši jau par draugiem! Esmu iepazinusi fantastiskus cilvēkus tieši caur festivālu. Bet, protams, cilvēki arvien nāk klāt, jo tā apjoms attīstās.» Taujāta, kā «Ad Lucem» iekļaujas plašajā vasaras mūzikas festivālu klāstā, Sandra Zandberga atzīst, ka šodien droši vien vairs nesāktu rīkot šādu festivālu, jo ir ļoti daudz introvertās mākslas: «Patiešām, ir ļoti daudz fantastisku pasākumu un koncertu. Drīzāk festivālu sāku pārorientēt – tas varētu būt introvertās mākslas izlase no tā, kas notiek ikdienā un visa gada garumā. Bet, kas attiecas uz introverto mākslu, tai jābūt pārbaudītai lietai, tas nedrīkst būt eksperiments! Sirds dziļumos jūtu, ka tur ir tā tiecība un kvalitātes, ko meklēju un atlasu mākslā, lai veidotu festivāla programmas.

Ja tā ir tāda kā esence, tad festivālam ir sava vieta un jēga.

Jo cilvēki jau var ikdienā atrast līdzvērtīgas lietas, un nav pat īpaši jāmeklē.»

Taujāta par trim festivāla «Ad Lucem» koncertiem, kas iekļauti «Rīga 2014» programmā, Sandra Zandberga akcentē, – arī tā noteikti ir festivāla esence un lielisks muzikāls piedzīvojums pats par sevi. «Īpašs pasākums un noteikti arī eksperiments būs 26. jūlija koncerts «Saullēkts pilsētā» Esplanādē. Protams, programmas un mūziķi ir skaidri, bet cits jautājums – kā tas viss savīsies kopā. Tas ir bezmaksas pasākums, tādēļ nav pilnīgi prognozējams, cik cilvēku atnāks un par ko tas beigās izvērtīsies,» Sandra smejas un neslēpj, – viņa cer, ka laiks arī šajā naktī koncerta veidotājus un apmeklētājus lutinās, tādēļ pasākumam vajadzētu izdoties. «Tas ir ļoti romantiski – gaidīt saullēktu pie Raiņa. Es pat teiktu, ka Rainis būs mūsu vidū, jo apstākļu dēļ bijām spiesti norises vietu pārcelt uz kultūras vasarnīcas otru pusi. Bet varbūt viņš priecāsies, un beigās viss notiek tā, kā tam jānotiek.»

Par koncerta programmu festivāla direktore saka: «Uzstāsies Laima Jansone gan ar savu soloprogrammu, gan kopā ar Raimondu Tigulu un armēņu duduku – projektu, kas ļoti veiksmīgi skanējis Tiguļkalnā. Būs Biruta Ozoliņa ar jauno trompetistu Magnusu Bauģi, kuri šim koncertam veido pilnīgi jaunu programmu. Būs divi somu mūziķi – solists Timo Vēnenens, kurš 2002. gadā piedalījās pirmajā festivālā; tagad viņš atgriezīsies pilnīgi citā kvalitātē ar autentisko kokli. Būs Laimas Jansones ieteiktā Arja Kastinena – ļoti īpaša mūziķe, īsts lauku bērns ar basām kājām, kura savas kanteles spēlē, liekot uz grīdas. Un noslēgumā muzicēs «Vecpilsētas dziedātāji».» Neizpalikšot arī visu mūziķu kopīga improvizācija, bet visu kopā caurvīs DJ Monstas priekšnesumi.

Nākamais koncerts – «Austrumu horizonts», kas 30. jūlijā norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē, – ir īpašs ar to, ka tajā piedalīsies leģendārais ansamblis «Sarband», kas festivālā pirmoreiz uzstājās pērn ar brīnišķīgu viduslaiku mūzikas programmu. «Jo vairāk lasu un uzzinu par viņu šā gada programmu, jo kļūst trīsuļojošāk ap sirdi! Šā gada koncerts ir balstīts uz unikālu 17. gadsimta personību, par kuru neko daudz nezinām – Alī Ufkī, kurš bija ārkārtīgi izglītots, prata ļoti daudz valodu un būtībā kļuva par kultūras atašeju vairākos Eiropas galmos, bija mūziķis, skolotājs un tulkotājs.

Viņš atstājis fantastisku mūzikas mantojumu, kā arī Alī Ufkī bija pirmais, kurš tulkoja Bībeli turku valodā, tādējādi pārmetot kultūras tiltu uz Austrumu tautām."

Sandra Zandberga stāsta, ka koncerta programmā skanēs viņa aranžējumi, vienkopus piedāvājot jūdaisma, islāma un kristiešu garīgos dziedājumus, ko ar Korāna lasījumiem latviešu valodā un tekstiem no Zālamana rakstiem papildinās dzejnieks Uldis Bērziņš. Turklāt koncertā piedalīsies īsts un dzīvs virpuļojošais dervišs!» Viņa ar prieku atzīst, ka šī programma būs kultūras tilti no Rietumiem uz Austrumiem un otrādāk daudzos līmeņos un saskares punktos.