Tagad, atceroties divpadsmit gadu seno pagātni, Sandra smej, – lai cik tas tolaik izklausījies dīvaini, nākot klajā ar nosaukumu «introvertās mūzikas festivāls», viņa bijusi gatava uz pilnīgi visu – arī uz to, ka viņu apmētās ar tomātiem. «Taču iekšēji man tas šķita tik ļoti vienkārši un dabiski, un tā tas notika. Arī festivāla apzīmējums «introvertās mūzikas festivāls» atnāca pats. Ilgi lauzīju galvu, kā to nosaukt – alternatīvās mūzikas festivāls vai tamlīdzīgi – tādēļ, ka «Ad Lucem» absolūti neiekļaujas kādā konkrētā rāmī, jo te ir teju visi mūzikas un mākslas žanri, tostarp pat tradicionālā mūzika un džezs. Vārdu sakot, visu, kas ir mūzikā un mākslā, bet kura saturiskā virzība ir uz iekšējo apskaidrību.
Ne velti festivāla nosaukums tulkojumā no latīņu valodas skan «uz gaismu!»
– tā ir iekšējā virzība uz dvēseles gaismu, dievišķo cilvēkā.»
To sakot, Sandra Zandberga akcentē, – festivāls rada cilvēkam telpu un iespēju saskarties ar savu dievišķo gaismu – caur mākslu un mūziku.
Šo gadu laikā «Ad Lucem» ir ticis pie savas publikas, par kuriem festivāla direktore ar prieku teic: «Mums ir burvīgi pastāvīgie apmeklētāji, kuri kļuvuši jau par draugiem! Esmu iepazinusi fantastiskus cilvēkus tieši caur festivālu. Bet, protams, cilvēki arvien nāk klāt, jo tā apjoms attīstās.» Taujāta, kā «Ad Lucem» iekļaujas plašajā vasaras mūzikas festivālu klāstā, Sandra Zandberga atzīst, ka šodien droši vien vairs nesāktu rīkot šādu festivālu, jo ir ļoti daudz introvertās mākslas: «Patiešām, ir ļoti daudz fantastisku pasākumu un koncertu. Drīzāk festivālu sāku pārorientēt – tas varētu būt introvertās mākslas izlase no tā, kas notiek ikdienā un visa gada garumā. Bet, kas attiecas uz introverto mākslu, tai jābūt pārbaudītai lietai, tas nedrīkst būt eksperiments! Sirds dziļumos jūtu, ka tur ir tā tiecība un kvalitātes, ko meklēju un atlasu mākslā, lai veidotu festivāla programmas.