Kā norādīja VNĪ būvniecības projektu vadītājs Aivars Mirkšs, līgumu ar būvnieku, kurš būs uzvarējis konkursā par «Nākotnes nama» būvniecību, plānots noslēgt septembrī, un tā ilgs 14 mēnešus.

Mirkšs norādīja, ka

Okupācijas muzeja rekonstrukcijā pašlaik VNĪ iekļāvušies valdības piešķirto līdzekļu robežās līdz 4,5 miljoniem eiro.

Tomēr, ja būvniecība neiekļausies noteiktajos termiņos, tāme var pieaugt. «Jo ātrāk sākas būvniecība, jo izmaksas ir mazākas,» komentēja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Pašlaik tiek gaidīts, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būs pabeigusi savu izvērtēšanu, lai projektu varētu iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē un iegūt atļauju būvniecības sākšanai. Šķērslis būvniecības sākšanai varētu būt, ja VKPAI Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību novērtētu augstāk, nekā tas bijis iepriekš. Arī Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis varētu būt izšķirošs, lai būvvalde saskaņotu projektu, stāstīja Mirkšs.

Taujāts par arhitektes Zaigas Gailes un viņas kolēģu parakstu vākšanas akciju,

Blodons norādīja, ka juridiska spēka savāktajiem parakstiem nebūs.

Viņš šo akciju salīdzināja ar balsošanu par prezidentu kandidātiem. «Tās ir pilsoniskas aktivitātes, kuras juridiskā procesā nav paredzētas. Ja mēs atceramies prezidenta aptaujas, kas bija populāras televīzijā, - juridiskas nozīmes tām nebija nekādas, tikai reitingu celšanai,» norādīja Blodons.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības vadītājs Valters Nollendorfs atzīmēja, ka VKPAI un Rīgas pilsētas arhitekta vērtējums veikts jau 2007.gadā. «Mēs ceram, ka iepriekšējie atzinumi tiks arī šoreiz apstiprināti. Mēs zinām, ka jau tagad ir pozitīvs lēmums no Rīgas vēsturiskā centra padomes, kas arī ir nepieciešams. Saskatām, ka tiesiskā paļāvība strādā,» norādīja Nollendorfs.

Jau ziņots, ka 20 arhitekti, kuru vidū ir tādi profesionāļi kā Zaiga Gaile, Aldis Sīlis un Uldis Lukševics, iebilst pret Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu. Arhitekti uzsver, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis, bet Okupācijas muzeja pārbūvei domātie līdzekļi jānovirza Stūra mājai. Arhitekti savu viedokli pauduši ne vien Latvijas sabiedrībā, bet arī izplatījuši ārzemēs - starptautiskajā modernās arhitektūras tīmekļa vietnē «www.docomomo.com».

Vēl cita arhitektu-pilsētbūvnieku grupa lūgusi kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ēku atzīt par aizsargājamu kultūras pieminekli. Melbārde uzsvērusi, ka Okupācijas muzeja nozīmi ietekmē tā saturs un sabiedrībai sniegtie pakalpojumi, nevis tā arhitektūra. Viņa arī norādījusi, ka ēkas piebūve neapdraud Rīgas vēsturisko centru kā UNESCO pasaules mantojumu. Tāpat Okupācijas muzeja biedrība iebilst, norādot, ka rekonstrukcijas projekta apturēšana varētu apdraudēt muzeja darbību. Muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) apliecinājusi, ka valdība lēmumu par Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu nemainīs. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina.

Muzeja pārbūves tehniskā projekta autors un SIA «5.iela» arhitekts Ints Pujāts intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka pret Okupācijas muzeja piebūves - Nākotnes nama - projektu iebilstošajai arhitektu grupai īsti pat nav nekādu argumentu, izņemot to, ka «mēs zinām labāk».

Tikmēr arhitekte Zaiga Gaile sākusi parakstu vākšanu Latvijas Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā saglabāšanai tās esošajā veidolā, aicinot nebūvēt Okupācijas muzeja piebūvi. Parakstu vākšana esot sākta, jo gan valdība, gan citas atbildīgās institūcijas ir noraidījušas iespēju projektu pārskatīt.

Latvijas Okupācijas muzeja administrācija Gailes iniciatīvu uzskata par mēģinājumu piešķirt pozitīvu nozīmi komunisma ideoloģijas simboliem Rīgā.