«Latvijai tā ir ļoti īpaša iespēja – parādīt savu koru zemes lomu un vietu pasaules koru kultūrā. Taču ļoti vērtīgs ir arī fakts, ka šajās gandrīz divās nedēļās mūsu valsts kordziedātājiem, diriģentiem un klausītājiem būs iespēja redzēt, ko kori dara pasaulē, jo uz Pasaules koru olimpiādi ierodas dalībnieki no tik daudzām valstīm un, izņemot Antarktīdu, pārstāv visus kontinentus,» par grandiozo kormūzikas pasākumu, kas sākās vakar, 9. jūlijā, un turpināsies līdz pat 19. jūlijam, teic diriģente. Viņa akcentēja, – zinot to, ka ieradīsies kori arī no Āzijas un Āfrikas valstīm, varēsim izbaudīt savdabību un atšķirību no mums ierastā: «Tā ir lieliska iespēja par koru pasauli gūt jaunus iespaidus un informāciju!»

Viņa norāda, ka esam pieraduši pie Rietumu koru kultūru pārstāvošajiem koriem: četras balsis, dziedātāji stāv trijās, četrās vai piecās rindās, pārsvarā ģērbušies koncerttērpos vai varbūt tautastērpos. «Savukārt Āzijas valstis vienmēr uz šādiem pasākumiem brauc ar saviem ļoti krāšņajiem nacionālajiem tērpiem.

Tieši tāpēc noteikti vajadzētu doties paskatīties un paklausīties tās konkursa kategorijas, kas ir pēc iespējas neakadēmiskākas – piemēram, gospeļus vai tautas mūziku. Jo, kā šodien teica viens no koru olimpiādes rīkotājiem, – kad nāk kāds Indonēzijas koris ar kāzu ceremonijas uzvedumu, tad tas ir kaut kas īpašs!

Pat ja tas ir citādāks uzvedums, tas ir piecpadsmit minūšu garš priekšnesums: ar darbību, režiju, kostīmiem…» To stāstot, Aira Birziņa atgādina, ka Latvijā šis lauciņš nav nezināms – savulaik (pirms gadiem divdesmit pieciem) maestro Imants Kokars kopā ar kamerkori «Ave Sol» veidoja ļoti izteiksmīgas programmas gan ar pasaules, gan latviešu tautas mūziku, gan Paula Dambja dziesmām: «Tur bija ganu balsis, gan uziešanas un noiešanas, gan cimdā naudu grabināja… Kas to ir redzējuši, nekad neaizmirsīs. Šobrīd arī varbūt kāds no koriem šad tad sagatavo kaut ko tādu – piemēram, tautasdziesmu programmas interpretāciju, kur mainās dziedātāju izvietojums, bet tas nav pārāk aktīvi; kori tomēr vairāk dzied, vienkārši stāvot un parādot balsis un muzikālo pusi. Pat kompozīcijas paņēmieni tagad ir domāti tādai «riktīgai» dziedāšanai un daudzbalsībai. Bet arī tautasdziesmu programmās ir manāma gan faktūra, gan dziedāšanas paņēmieni, gan citas nianses – to diezgan daudz konkursos esmu dzirdējusi.»

Šajā Pasaules koru olimpiādē Airai būs jāvērtē vairākas bērnu koru kategorijas, sieviešu koru čempionu kategorijas dalībnieki un vīru koru kategorijas, un viņai tas šķiet ļoti interesanti, jo sola lielu dažādību. Diriģente arī ir pārliecināta, ka Latvija sevi labi varētu parādīt visās trijās kategorijās, un cer, ka vīru kori, kas piedalīsies konkursos, sevi parādīs no labākās puses ar spēcīgiem priekšnesumiem. «Sieviešu kori pasaulē ir ļoti, ļoti spēcīgi. Kad redzēsim, kas šoreiz atbraukuši, tad varēsim spriest,» saka diriģente, akcentējot, – tieši tādēļ, ka olimpiāde notiek Rīgā, viņa cer, ka arī Latvijas kori ir domājuši par to, lai parādītu sevi no labākās puses.

«Jo ir daudz grūtāk dziedāt savā pilsētā un zemē, saņemot par to starptautisku vērtējumu tepat, kur visi tevi pazīst!»

Stāstot par Pasaules koru olimpiādi un pieminot to, ka šovasar šis grandiozais pasākums norisinās Rīgā, Aira Birziņa atgādina, ka maestro Imants Kokars, kuram varam pateikties par to, ka Pasaules koru olimpiāde notiek tieši Latvijā, ir daudzu starptautisku norišu varbūt netiešs ierosinātājs. «Viņš mēdza tiešām iet pāri tipiskām robežām, kaut ko uzrunājot, izdomājot. Piemēram, Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kam nākamgad ir 20 gadu jubileja, tik tiešām ir Imanta Kokara izauklēti. Un pilnīgi var būt, ka arī šo lielo kordziedāšanas svētku norisē sava loma ir Imantam Kokaram. Viņš bieži bija izaicinošs un izaicinātājs, un, reizēm pat nedomājot, kā tas var būt, teica, – ir jābūt, un mums vajag!»

To Aira nesakot kā diriģente, bet gan kā organizatore: Imanta Kokara idejas – gan pēkšņās, gan pārdomātās – dzīvo daudzās jomās, kur tas nav piefiksēts. «Viņš prata ar visiem sarunāties, un visi saprata.

Manuprāt, ka tieši viņa harizmātiskā personība un tik netradicionāli netipiskā izturēšanās varēja kādam būt impulss – jā, mēs viņam ticam, tā vajag!»

Atgriežoties pie 10. jūlija koncerta, diriģente stāsta, ka programma gaidāma plaša un ļoti aizraujoša: «Meiteņu kora «Tiāra», solistes Ievas Paršas, jaunās džeza dziedātājas Artas Jēkabsones, flautista Andra Klučnieka un Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra izpildījumā skanēs Karla Dženkinsa «Adiemus», un, protams, tāpat kā pirms septiņiem gadiem, kad šis darbs skanēja laukumā pie Kongresu nama, šajā olimpiādes koncertā kopā ar mums būs Agra Daņiļeviča deju grupa «Dzirnas». Šo muzikāli horeogrāfisko skaņdarbu diriģēšu es.» Koncerta pirmajā daļā piedalīsies arī dziedātājs Intars Busulis un orķestris. Otrajā daļā – vācu koris, kas dzied neakadēmisku mūziku, Nigērijas vokālā grupa, japāņu bungu orķestris un pasaulslavenā vokālā grupa «The Real Group» no Zviedrijas. «Mākslinieku sastāvs ir ļoti krāšņs un daudzveidīgs, un man šķiet, ka uz šo koncertu, kas varētu būt ļoti ritmisks, priecīgs un demokrātisks, jādodas pavisam noteikti, jo šeit varēs gūt lielisku ieskatu Pasaules koru olimpiādes noskaņās,» ir pārliecināta diriģente Aira Birziņa.

riga2014.org