Vai zināt, kā tikāt pie vārda Jānis?

J.Vaišļa: Tā kā Kultūras ministrija šo gadu ir pasludinājusi par Raiņa un Aspazijas gadu, tāpēc arī es esmu Jānis. Bet, ja runājam nopietni, manā ģimenē ir bijis daudz oriģinalitātes - manu māsu nosauca par Anitu, bet brāli par Hariju. Harijs tajā laikā bija pavisam rets vārds, izņemot populāro aktieri, Harijus bija grūti sastapt.

Ar mani nolēma iet tautas ceļu un ielika vienu no populārākajiem vārdiem, bet, lai nekļūdītos, ielika arī otru vārdu - Jāzeps.

Tādā veidā atņemot man pilnīgi visas iespējas protestēt, ka vārds nav oriģināls. Es varu izvēlēties, kuru no vārda dienām svinēt, un reizēm pārmaiņas pēc izvēlos Jāzepa dienu.

Vai svētku burzmā draugi un radi neaizmirst apsveikt jūs vārda dienā?

J.Vaišļa: Patiesībā, ja ir vārds Jānis, nav izvēles iespējas - svinēt vai ne. Man šķiet, ka vārda dienas Jāņiem sagādā galvassāpes gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Manas spilgtākās atmiņas ar šiem svētkiem saistās nevis ar ozollapu vainagiem, bet gan ar sombrero cepurēm - šādas no papīra darinātas cepures ar uzrakstu «Līgo» vienu laiku bija ļoti populārs Jāņu atribūts. Un vēl atceros, ka kādā brīdī svinētāji bija izdomājuši, ka automašīnas riepas ir labs materiāls Jāņu ugunskuram, un tās tad arī tika svilinātas uz nebēdu.

Vai sanāk, ka Jāņi parasti paliek bez vārda dienas dāvanām, tā vietā saņemot ozollapu vainagus?

J.Vaišļa: Man tieši patīk, ka saņemu, nevis rozes, kas man nemaz nepatīk, bet pļavu puķes. Kā jau mēs zinām, visa laba jāņuzāle, kas zied Jāņu vakarā.

Vai lec pāri ugunskuram?

J.Vaišļa: Protams! Tas ir jādara katram, jāsvin Jāņi! Es

tagad cenšos atšķirties ar oriģinalitāti un nesvinu, pagaidām man saulgrieži ir pārdomu laiks.

Bet domāju, kad mana meita kļūs vecāka, tas pāries un atsākšu svinēt šos svētkus. Bez tradīcijām nevar pastāvēt, mūsu katra pienākums ir nodot tās tālāk. Līgo svētki ir viena no labākajām dāvanām manai meitai, jo tad viņa drīkst iet gulēt nevis noteiktā laikā, bet cik vēlu viņai gribas.

Kā plāno svinēt Jāņus šogad?

J.Vaišļa: Vairāk, protams, laikam nesvinēšu trīs dienu garumā, kad ir liela kompānija, cilvēki nāk un iet. Vieni dodas gulēt, citi mostas, izlien no siena šķūņa un līgo tālāk. Tādas svinības ir kā seriāls, varētu pat teikt - kā «Ugunsgrēks».

Tagad nevaru iedomāties neko labāku, kā no rīta pamosties ar skaidru galvu un ieelpot tīro Latvijas gaisu!

Katram, protams, izpratne par svētkiem ir citādāka, bet svinībām vienmēr ir jābūt, jo svētki padara cilvēku gaišāku.

Vai ārpus Latvijas var nosvinēt Jāņus? Vai tie būs īsti svētki?

J.Vaišļa: Piespiedu kārtā man arī ir nācies svinēt ārpus Latvijas, pilnīgā svešatnē, kad braucu apkārt pasaulei ar jahtu. Jāņos bijām Vanuatu, salu arhipelāgā Klusajā okeānā. Šī vieta skaitās Austrālijas Sibīrija, ja kāds austrālietis slikti uzvedas, viņu aizsūta strādāt uz Vanuatu. It kā svinējām tikai tāpēc, lai varētu par to nofilmēt televīzijas sižetu, taču tik un tā bija jautri. Visas nakts garumā staigājām pa dažādām vietām un visiem skaidrojām, kāpēc svinam un kādus svētkus atzīmējam. Es piekrītu, Latvijā šos svētkus var svinēt jebkurā vietā, jūtoties brīvi un nepiespiesti! Jāņu naktī visi ir vienlīdzīgi - nav ģenerāļu, profesoru, amatu vai titulu! Dziedot pie ugunskura visi ir vienoti kopībā!

Kādas līgodziesmas atceraties?

J.Vaišļa: Sit, Jānīti, vara bungas, augsta kalna galiņā - šo taču zina visi!

Es vispār uzskatu, ka Jāņu dziesmas ir repa vai hip-hopa pamati.

Nav jāpieturas pie konkrēta teksta, vienkārši jāapdzied Jānis, Jāņumāte un Jāņutēvs. Varu kaut vai uzreiz sacerēt - skaista mūsu Jāņumāte, līgo, līgo, vēl skaistāka tās meitiņa, līgo! Lūk, līgodziesma gatava!

Kādus Jāņu ticējumus vai tradīcijas zini?

J.Vaišļa: Jāmeklē papardes zieds!

Kas ir papardes zieds?

J.Vaišļa: Izstrādājums… mežā! Bet ziniet, vispār austrāliešiem ir līdzīga tradīcija - viņi naktī iet meklēt jauvī. Tas ir dzīvnieks. Kad ir labu laiku sēdēts pie galda, ēsts un dzerts, tad obligāti jāiet meklēt jauvī. Jālec pāri grāvjiem, gravām, jāskrien pa pļavām, un katrs, kurš nokrīt, tas arī ir atradis jauvī. Mūsu tradīcijas tomēr ir heteroseksuālākas - izvēlamies sev pāri un tikai tad dodamies meklējumos.

_{Raksts tapis sadarbībā ar augstskolu «Turība».}