Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9662170t1h61e7.jpg)
Gandrīz katrs no mums ikdienā ir saskāries ar tādām ikdienišķām problēmām kā sastrēgumi ielās un uz tiltiem, ilgi gaidījis rindā bankā, lai veiktu darbību, kas aizņem trīs minūtes, vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā neskaitāmas stundas gaidījis palīdzību. Ir gadījies drebināties ziemas spelgonī vai paģībt vasaras svelmē ilgi gaidot pieturā autobusu vai trolejbusu, un, beidzot, to sagaidot, netikt nemaz transportā iekšā, jo tas ir pārpildīts. Ikviens ir dzirdējis stāstus par šķietami nevainojami izplānota biznesa projekta bankrotu. Nemaz nesāksim runāt par nodokļu sistēmu valstī, ar kuru nav apmierināti vairums iedzīvotāju, ekonomisko situāciju, un šādus piemērus varētu uzskaitīt vēl un vēl.
Šādos brīžos jebkurš sāk domāt, un saprot, ka kaut kas nav kārtībā, kaut kas nav līdz galam izdomāts, un kā var būt tā, ka esošo idiotisko situāciju taču varēja novērst iepriekš paredzot dažas vienkāršas lietas, bet neviens to nav izdarījis?
Atbilde ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka itin bieži kaut kas tiek darīts balstoties uz voluntārismu, demagoģiju, vadoties no savām iedomām un paļaušanos uz šķietamām autoritātēm, nevis uz pētniecības metodēm, objektīvu datu analīzi un dažādu faktoru ietekmi ne tikai šobrīd, bet, kas ļoti svarīgi, arī nākotnē. Taču par situāciju nākotnē galvenokārt varam spriest modelējot esošo stāvokli un kompleksi analizējot situācijas izmaiņas visdažādāko faktoru ietekmē. Te talkā nāk sociotehnisku sistēmu modelēšana (SSM).
Kas tad īsti ir SSM, un kādas zināšanas šajāVidzemes Augstskolas profesionālā maģistra studiju programmāvar iegūt studenti?
Sāksim ar to, ka sociotehniska sistēma ir sociāla sistēma (vide), kas atrodas mijiedarbībā ar tehnisku aprīkojumu. Modelēšana, savukārt, ir izziņas metode, kur pētāmo objektu aizstāj ar modeli gadījumos, kad reālu objektu tieši izpētīt ir grūti. SSM piedāvā iegūt modelēšanas un, īpaši, imitāciju modelēšanas zināšanas katram, kuram jau ir atbilstoša profesija, lai persona varētu pielietot šīs aktīvās un precīzās pētniecības metodes savā profesijā.
Studiju programma ir unikāla ar to, ka tā ir starpdisciplināra, un mērķis ir, respektējot studējošo atšķirīgās prasmes, kopīgu studiju rezultātā panākt jaunu zināšanu un pētniecības metožu apguvi. Studenti iemācās problēmas aplūkot un novērtēt daudzpusīgi, un apgūtās imitāciju modelēšanas prasmes ir izmantojamas jebkurā tautsaimniecības nozarē, veicinot pamatotu lēmumu pieņemšanu.
Maģistranti studiju procesā apgūst gan inženierzinātnes, gan sociālās zinātnes, jo sociotehnisku sistēmu izstrādē un ekspluatācijā ir nepieciešamas zināšanas gan par cilvēka faktora lomu, gan par modernajām tehnoloģijām. Tāpēc studēt SSM savstarpēji papildinoties var ne tikai inženierzinātņu pārstāvji, bet arī sociālo (īpaši vadībzinātņu un ekonomikas) un humanitāro zinātņu pārstāvji. Lai veiksmīgi studētu, pretendentam ir jābūt labām datorzināšanām lietotāja līmenī un loģiskai domāšanai, programmētāja vai datorsistēmu inženiera kvalifikācija nebūt nav nepieciešama.
Iestājpārbaudījums sastāv no tematiski atbilstošas zinātniskas publikācijas analīzes, kuras rezultātā reflektantam ir jāspēj dažās tēzēs uzrakstīt tās galveno ideju, īpašas zināšanas tehnoloģiju smalkumos pat netiek prasītas. Šobrīd kopā ar inženieriem, datorspeciālistiem un uzņēmējiem vienlīdz veiksmīgi studē arī politologi, sabiedrisko attiecību speciālisti u.c. specialitāšu pārstāvji.
Galvenās prasmes, kuras studējošie apgūst, ir spēja analizēt dažādas sistēmas (vides aizsardzība, tūrisms, biznesa procesi, datortīkli, telekomunikācijas, politika, sabiedriskās attiecības u.c.) ar imitāciju modelēšanas palīdzību. Svarīgi saprast, ka pabeidzot šo programmu maģistrs iegūst nevis kādu konkrētu profesiju, bet iegūst jaunas unikālas prasmes un iemaņas, kuras var pielietot esošajā profesijā un darbavietā, lai arī kāda tā būtu. Tās ir spējas paraudzīties uz to, ko viņš dara, daudz plašāk, analizēt procesus, modelēt un vizualizēt tos elektroniskā vidē maksimāli pietuvinot reālajai dzīvei, līdz ar to iespējami precīzi prognozēt attīstību nākotnē. Pateicoties tam ir iespējams modelēt, cik lielai jābūt alus ražotnes noliktavai, kādam jābūt ceļa zīmju izvietojumam, stāvvietu lielumam, kā izplatīsies baumas par konkrētu partiju u.tml..
Tāpat maģistranti apgūst programmatūru statistisko datu analīzei un prognozēšanai, mācās darboties ar digitālajām kartēm, savukārt kurss mobilo telekomunikāciju tehnoloģijās sniedz ieskatu dažādos datu pārraides un apstrādes risinājumu izstrādes un izmantošanas aspektos, akcentējot mobilo risinājumu attīstības perspektīvas.
Ievads zināšanu pārvaldībā rada izpratni par esošo zināšanu maksimālu un vispusīgu izmantošanu, kā arī par iespējām atrast jaunus zināšanu iegūšanas veidus. Kursā par komunikāciju un sociālo mijiedarbību maģistranti iegūst zināšanas par efektīvas komunikācijas un savstarpējas sadarbības iespējām organizācijā, darba grupās, ka arī par līderības un konfliktu pārvaldības jautājumiem, tāpat arī prasmes analizēt komunikācijas līmeni un savstarpējās attiecības organizācijā.
Nozīmīgs ir arī kurss par biznesa procesu modelēšanu - uzņēmuma darbības aprakstīšanu ieskaitot pašreizējo un vēlamo stāvokli, un pārejas procesu uz vēlamo stāvokli. Mūsdienās nekādi neiztikt bez starptautisku projektu vadības – te tiek aplūkoti dažāda veida projekti, lai izprastu biznesa un projekta būtiskās atšķirības, projekta uzsākšanas iemeslus, veiktu dalībnieku analīzi, kā arī noskaidrotu projektu attīstības un pārvaldības pamatprincipus.
Sociālo sistēmu imitāciju modelēšanā studējošie pēta modelēšanas īpatnības, kas jārespektē strādājot ar sociālām sistēmām, kurām ir raksturīga izziņa, pašorganizēšanās, sadarbība un kuru ietekmē milzīgs skaits citu būtisku faktoru.
IKTE (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un elektronika) un pārvaldības pilnveidošanā studenti noskaidro, kā IKTE var tikt izmantotas, lai pilnveidotu publiskā sektora institūciju darbu un sekmētu demokratizāciju. Kursā par RFID tehnoloģijām maģistranti uzzin, kā var identificēt objektus ne tikai ar pasi, apgredzenošanu vai tetovējumu, bet arī ar mikročipu, kuru var gan ielīmēt, piemēram, grāmatā, gan implantēt dzīvniekiem un cilvēkiem, lai objekts ir izsekojams un nepazūd.
Ļoti interesants un noderīgs ir kurss par virtuālās un papildinātās realitātes tehnoloģijām. Virtuālā realitāte ir uz jebkāda pamata veidota pasaule ar tehniskiem līdzekļiem, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: redzi, dzirdi, tausti u.c.. Savukārt papildinātā realitāte ir virtuālās realitātes tips, kurā reālās pasaules objektiem virsū tiek projicēti divdimensiju vai trīsdimensiju modeļi. Līdzšinējie risinājumi sevi ir attaisnojuši virknē nozaru - industriālajā apmācībā, arhitektūrā, ražošanā, medicīnā, militārajā sfērā un arī izklaidē.
Studiju programmu pabeigušie iegūst iespēju strādāt Eiropas līmenī ne tikai uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, bet arī starptautiskos zinātnes projektos, konkurējot ar labākajām Eiropas augstskolām un institūtiem. Turklāt iespēja piedalīties starptautiskos zinātniskos projektos nav jāmeklē nekur tālu – turpat Vidzemes Augstskolā aktīvi darbojas Sociotehnisku Sistēmu Inženierijas institūts. Par studiju programmas kvalitāti liecina arī tas, ka studiju virziens ir akreditēts uz maksimālo termiņu – sešiem gadiem. Koncentrētas pilna laika studijas ilgst tikai trīs semestrus, lekcijas notiek katru otro nedēļu ceturtdienās un piektdienās, turklāt ir pieejamas valsts apmaksātas budžeta vietas.
Studentiem, kuri uzsāks studijas šogad, būs vienreizēja iespēja to darīt jaunajā Vidzemes Augstskolas inženierzinātņu kompleksā, kas tiks nodots ekspluatācijā augustā. Jūs būsiet pirmie, kuri iemēģinās jaunās telpas un tikko iekārtotās IT un RFID laboratorijas!
Lieliska iespēja iegūt papildu informāciju par iespējām studēt profesionālā maģistra programmā «Sociotehnisko sistēmu modelēšana» būs Maģistrantūras atvērto durvju dienā, kas Vidzemes Augstskolā norisināsies 13. jūnija vakarā. Interesentam tikai jāpiesakās vietnē mg.va.lv. Tāpat var sazināties ar ViA Studentu servisu pa tālruni 26182255 vai e-pastu uznemsana@va.lv.