Ločmelis pastāstīja, ka daļa krievu «megafilmas» jau ir nofilmēta un tagad filmēšanās notiek Krimā. Ločmelis šajā filmā atveido vienu no pieciem galvenajiem vikingiem, kurus noalgojis kņazs, lai «nokurinātu» līdz ar zemi Polocku. Krimā viņš filmēšanā jau bija piedalījies, un pirmdien viņam bija paredzēts braukt atpakaļ, taču, ņemot vērā, ka šonedēļ pastiprinājusies karadarbība Ukrainas austrumos, Ločmelis pieņēmis pilsonisku lēmumu vienpusēji atteikties no turpmākas piedalīšanās šajā projektā.

«Es, protams, cietīšu finansiāli, taču tas ir mazākais, ko varu darīt Ukrainas labā. Man, protams, ir līgums, un es nezinu, kādas sankcijas būs no krievu puses, taču es pasaku godīgi:

es jūtos kā krievu atbalstītājs, ja es braucu un turpinu filmēties krievu kino.

Man, protams, bija cerība, ka Minskas līgums darbosies un krievi norims, taču, ņemot vērā, ka Krievija savilkusi smago kara tehniku un iesūtījusi tūkstošiem cilvēku, un izskanējusi ziņa, ka Putins var izmantot militāra spēka pielietošanu ārvalstīs, man vairs nav vēlēšanās piedalīties šajā projektā,» norādīja Ločmelis.

Ločmelim filmā ir diezgan liela loma, un filmēšanas komandai acīmredzot nāksies iespringt - vai nu pārrakstīt scenāriju, vai izdomāt ko citu, kā iztikt bez viņa. Filmas producentam un režisoram Ločmelis savu lēmumu vēl nav paziņojis, taču projekta veidotājiem viedoklis tiks darīts zināms. Ja no Ločmeļa puses līgums tiek lauzts, tad atbilstoši Krievijas likumiem ir paredzēti tiesu darbi. «Es nebraukšu uz Krievijas tiesu, lai viņi tiesājas. Es saprotu, ka es aizslēdzu durvis uz Krieviju, taču man tas nav vajadzīgs,» uzsvēra aktieris.

«Kamēr situācija nemainīsies, es ar krieviem vienkārši nestrādāšu, ne šeit [Latvijā], ne tur [Krievijā]. Viņi taisa kaut kādus melnos sarakstus, kas ienāk prātā, un uzliek zivju produkcijas embargo. Kāpēc jācieš tikai mums, lai arī krievi padomā kādreiz par savu rīcību,» retoriski izsakās aktieris.

Ločmelis piekrīt, ka mākslu ar politiku nevajag jaukt, taču, zinot Krievijas kinoļaužu nostāju, viņš tomēr nolēmis projektā vairs nepiedalīties.

Ločmelis arī kā bijušais karavīrs ir skeptiski noskaņots par situācijas uzlabošanos Ukrainā, jo Krievija acīmredzot vēloties nodrošināt sauszemes koridoru ar Krimu, tāpēc ka gaisa un jūras pārvadājumi uz pussalu ir dārgi un sarežģīti.

«Nedomāju, ka viņi nomierināsies, jo viņi ir pārņemti ar savu ideoloģiju un visi staigā ar apziņu, ka tas ir vienīgais ceļš. Tikpat labi rīt viņiem var ienākt prātā paņemt gabalu no Somijas vai Latvijas,» piebilda Ločmelis.

Viņš savulaik, dienot padomju armijā, piedalījās Afganistānas karā. Savukārt, dienot atjaunotās Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, viņš piedalījies starptautiskajās misijās Afganistānā un Irākā.

Ločmelis filmējies ar daudzu valstu filmu veidotājiem. Viņš iesaistījies arī filmās «Dvēseļu putenis», «Rīgas sargi» un «Džimlai rūdi rallalā!». Ločmelis nacionālā filmu festivāla apbalvošanas ceremonijā saņēmis «Lielā Kristapa» balvu kā labākais aktieris otrā plāna lomā.

Jau ziņots, ka naktī uz piektdienu Krievijas atbalstītās teroristu bandas, izmantojot Minskas vienošanās aizliegto lielkalibra artilēriju, Ukrainas armijas pozīcijas apšaudījušas vairāk nekā 40 reižu, piektdien pavēstīja Ukrainas pretterorisma operācijas štāba preses dienests.

Nemierīga situācija saglabājas pie Marjinkas, pret kuru trešdien teroristi vērsa plaša mēroga uzbrukumu. Šeit Ukrainas armijas pozīcijas apšaudītas ar rokas ieročiem un granātmetējiem.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.