The Black Keys «Turn Blue»

(Nonesuch Records)

8/12

Pagājušonedēļ klajā laists dueta astotais studijas albums «Turn Blue», kas seko komerciāli veiksmīgajam 2011. gada ierakstam «El Camino» (singls «Lonely Boy» pat saņēma «Grammy» balvu kā labākā rokdziesma), un arī šī plate veiksmīgi startējusi «Billboard 200» sarakstā.

«The Black Keys» stāsts formāli sākās 2001. gadā, taču Patriks un Dens ir pazīstami jau no bērna kājas - abu ģimenes dzīvoja kaimiņos. Vīru ceļi krustojušies arī skolā, un deviņdesmito gadu otrajā pusē notikusi jau pirmā kopīgā muzicēšana. Kad Dens lūdzis draugam palīdzēt ierakstīt viņa solo dziesmu demo, Patriks ieteicis uzaicināt uz ierakstu viņa mājas pagraba studijā vēl kādus mūziķus. Kad norunātajā dienā neviens cits uz ierakstu neieradās, Dens un Patriks sāka džemot divatā, un galu galā nolēma dibināt paši savu grupu. Tolaik jau zināmu atpazīstamību bija ieguvis duets «The White Stripes», kaut kur paralēli formējās arī «The Kills», un ideja par muzicēšanu bez basģitāras likās gana stilīga.

Šajā Patrika Karnija studijā arī tapuši pirmie četri «The Black Keys» albumi, kuriem raksturīga raupja, mazliet netīra blūza skaņa. Izpildītas galvenokārt vecu blūza standartu versijas, arī kādi daži pašu sacerēti gabali. Ilgu laiku būdami pārliecināti pagrīdes blūzmeņi (viņi atteikuši kādai majonēzes kompānijai, kura vēlējās savā reklāmā izmantot grupas mūziku, - nevēlējās pārdoties), 2004. gadā, nonākdami bankrota priekšā, tomēr sākuši licencēt savas dziesmas komerciāliem nolūkiem. Pirmā bezdelīga bija dziesma «Set You Free», kas izmantota «Nissan» auto reklāmā. Kad maisam gals bija vaļā, lielu daļu no «The Black Keys» ienākumiem turpmāk sastāda tieši licencēšanas honorāri.

2006. gadā duets paraksta līgumu ar lielo izdevēju «Nonesuch Records» un laiž klajā pirmo pašsacerētu dziesmu plati «Magic Potion», kam seko producenta Braiena Bērtona (Brian Burton), kas plašāk pazīstams kā «Danger Mouse», aicinājums sadarboties. Rezultātā «The Black Keys» attālinās no lo-fi skanējuma un sper arvien platākus soļus pretī komerciāliem panākumiem.

Arī jauno plati, kuru saturiski caurvij attiecību, šķiršanās tēma (ieraksta laikā tika šķirta Dena laulība), producējis «Danger Mouse». Loģiski, ka,

līdzīgi kā «Coldplay» jaunais ieraksts, arī šis šķiršanās albums ir apcerīgs, melanholisks, emocionāli smags.

Albumu ievada gandrīz septiņu minūšu gara nesteidzīga psihedēliskā roka balāde «Weight of Love», kas citē kaut ko no klasiskā «Pink Floyd» skaņdarba «Breathe», basa gājienus aizņemoties no sešdesmito gadu franču popmūzikas (asociācijas ar «Air» arīdzan).

Paši mūziķi stāsta, ka neko iepriekš speciāli nav gatavojuši: «Mēs devāmies uz studiju kā baltas lapas. Katru rītu modāmies, sākām strādāt un dienas beigās mums bija jauna dziesma.»

Šāda spontāna pieeja, protams, var būt ļoti veiksmīga, ja mūziķi ir savu radošo spēku pilnbriedā. Manuprāt, «melnie taustiņi» šobrīd ir sasnieguši savas radošās virsotnes, un jaunajā platē ir atrasts gaumīgs balanss starp komerciju un autentisko roka garu.

Īpaši spēcīgas ir pirmās četras dziesmas - minētā «Weight of Love», «In Time», «Turn Blue» un daļēji arī popsīgais albuma veicināšanas singls «Fever» (skat. video). Visas pārējās dziesmas prātā uzreiz neiesēžas, iespējams, plate ir jānoklausās vairāk nekā piecas reizes. Arī albuma noslēdzošā dziesma «Gotta Get Away», kas izklausās gluži kā kāds septiņdesmito gadu Roda Stjuarta grāvējs, īsti nenostrādā.

Līdz ar «Danger Mouse» nopietnāku iesaistīšanos radošajā procesā (viņš ir visu dziesmu līdzautors) grupa pēdējos ierakstos arvien vairāk attālinās no blūza estētikas. Arī šī plate nav izņēmums. Labi vai slikti? Laiks rādīs.

Labākā dziesma - «In Time».

Izdošanas datums - 12.05.2014.