Milleru-Balandīnu ģimene neierastā veidā prezentē tautasdziesmu «Pūt, vējiņi» (19)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Skārdroka žanra pārstāvji grupa «CanZone», apvienojoties ar Milleru-Balandīnu ģimeni («Dziedošās ģimenes 5»), radījuši savdabīgu aranžējumu tautasdziesmai «Pūt, vējiņi».

Milleru-Balandīnu ģimenē apvienojušies Dagnija, viņas vīrs Raitis, brālis Raivo un brāļadēls Rihards. Dziedāšana un uzstāšanās visiem kopā vienā sastāvā ir kā sapņa piepildījums, kas ticis realizēts, pateicoties dalībai šovā «Dziedošās ģimenes 5» 2013. gada rudenī.


Toties «CanZone» rada un izpilda mūziku, kas ir roka, popa un folka sajaukums, popularizējot pašu izveidoto skārdroka stilu. Grupas dalībnieki lepojas ar elektriskās ģitāras un akordeona episku sintēzi, kā arī ievērības cienīgu vokālistes dziedāšanas manieri, kas bieži papildinās ar emocionālām un vizuālām performancēm.

Dziesma pie grupas «CanZone» nonāca pati, apzināti netika meklēta, vienkārši vienā no grupas mēģinājumiem mūziķi sāka dungot un spēlēt, tas par spīti tam, ka grupas repertuārā tautasdziesma nekad nav bijusi.

«Arī dziesmas apdare radās ļoti dabiski, viegli un nepiespiesti, tādējādi saaugām ar šo dziesmas stāstu, caur sevi interpretētu, ļoti intensīvi un negribējām to laist vairs vaļā. Tāpēc prezentējam tieši šo dziesmu kā singlu,» skaidro grupas soliste Dagnija.

Runājot par dziesmas nozīmi pašas «CanZone» dzīvē, dziedātāja saka, ka jebkuru tekstu iespējams interpretēt neskaitāmos veidos. Un, ņemot vērā, ka katrs esam indivīds ar savu unikālo iekšējo pasauli, ikvienu vārdu un ikvienu skaņu uztveram citādāk.

«Mēs šo tautasdziesmu izjūtam ne tik ļoti kā personāžu stāstu, kurā lībiešu puisis ar laivu dodas pie mīļotās uz Kurzemi, vēlēdamies to precēt, bet gan mazliet plašāk - tas ir stāsts par iekšējo cīņu, par gribasspēku un alkām pēc pārmaiņām, kas spēj novest līdz harmonijai un mieram. Uzticēšanās dabai un sadarbība ar dabu - tā mēs izjūtam šo tautasdziesmas mantojumu, tā ir atgriešanās pie pirmsākumiem un uzticēšanās procesiem,» skaidro Dagnija.

Foto: Publicitātes foto

Grupa ir droša, ka mīlestība pret tautas mantojumu nav jāieaudzina ar varu. Kad konkrētais indivīds ir gatavs izprast šo vērtību, informācija pati atnāk pie viņa. Arī pie pašas grupas šī tautasdziesma nonāca neapzināti, īstajā laikā un vietā, kad viņi bija tai gatavi.

«Tādējādi cilvēks spēj uztvert šo informāciju daudz dziļāk, izdzīvot to, nevis uztvert tikai kā pliku mācību teoriju. Tautas mantojums, tautasdziesmas sevī nes neizmērāmu gara spēku, ko varam uzsmelt un ar to dalīties. Turklāt, ja šo informāciju katrs iznesam un interpretējam vēl caur sevi, tas ir divkārt vērtīgi,» aizdomājas Dagnija.

Foto: Publicitātes foto

«Pūt, vējiņi» ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu. Šī dziesma izpildītāju interpretācijā nes pārmaiņu un gara spēka vēstījumu, harmonizējot procesus caur dabu un tās spēku.

Komentāri (19)CopyDraugiem X Whatsapp

Tēmas

Uz augšu