Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Grāvers: «Bez Dižkača viss būtu citādāk» (22)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: TVNET/Jānis Žilde

Šonedēļ pēc deviņu gadu pārtraukuma (ieraksts «Inkarmo» izdots 2005. gadā) jaunu studijas albumu «Laiks runā» klajā laidusi astoņdesmito gadu kulta grupa «Jumprava». Viens no grupas dibinātājiem un līderiem Aigars Grāvers jeb Grāvis uzsver, ka pastāv divas «Jumpravas» - astoņdesmito gadu vidus sastāvs ar Ingu Ulmani un Aigaru Voitišķi, kas noturējās līdz 1987. gadam, un esošais kvartets, kas, viņaprāt, arī ir īstā «Jumprava». Ar Aigaru tiekos Dailes teātrī, kur jau desmit gadus viņš rosās savā skaņu ierakstu studijā - strādā gan ar teātra mūziku, gan kino, gan, protams, «Jumpravas» muzikālo materiālu. Par jauno albumu, «Auroras» iespējamo atkalapvienošanos, Nataradžu un daudz ko citu... Lasi interviju!

Sarunas sākumā pārrunājam nesenos «K. Remonta» un «Otras puses» koncertus «Palladium». Aigars atzīst, ka līdz šim nebija vēl izbaudījis jaunās koncertzāles akustiku, atmosfēru, un uz koncertiem devies ne tikai tāpēc, ka viņu saista šie divi ansambļi, bet arī lai novērtētu zāli, kur 13. novembrī paredzēts arī «Jumpravas» 30 gadu jubilejas tūres noslēguma koncerts. ««K. Remonta» koncertā bija mazliet jocīga sajūta, brīžiem uzplaiksnīja atmiņas no astoņdesmito gadu sākuma, kad spēlēju kopā ar Juri Riekstiņu grupā «Kompresors». Vienai no dziesmām, šķiet, Imanta Dakša dziedātajai «Nenāciet, neapsoliet» koncertā skanēja ļoti līdzīgs ērģeļu motīvs tam, kādu es pats tolaik spēlēju. Interesanti! Toreiz centos ietekmēties no «Genesis»,» atminas Grāvers.

TVNET: Tiešām? Sanāk, ka esi stāvējis klāt ne tikai pie «Otras puses», bet arī pie «K. remonta» pirmsākumiem?

- Jā, šī dziesma, ja nemaldos, vēl tapa Burtniekos, tad spēlēju kopā ar Riekstiņu, viņa brāli Ati, pirms pārcelšanās uz Iecavas «Kompresoru». Mēs tolaik radījām pašu sacerētu džezu, gatavojām arī dziesmas Haraldam Sīmanim, kurš turpat netālu mita pie Burtnieku ezera nelielā hipiju komūnā. Bija doma uztaisīt kopīgu programmu - es pie ērģelēm, Juris ar basu un Atis pie bungām. Sākām arī aranžēt jau dažas Sīmaņa dziesmas...

TVNET: Kāpēc tas neīstenojās?

- Sīmanis vienkārši neatnāca (smejas). Viņš nav tāds grupas cilvēks. Mēs gaidījām, gaidījām, bet tā arī nesagaidījām, kad viņš pie mums atbrauks un uzspēlēs. Tā šī ideja tika nolikta malā. Vispār daudzas tā laika dziesmas pārceļoja vēlāk uz citu grupu repertuāru, piemēram, «Jumpravas» gabals «Mēness iedegums» arī nāk no «Kompresora» vai «Vitamīna» (Valmieras slimnīcas ansamblis - aut.) laikiem.

Aigars Grāvers "Vitamīna" laikos
Aigars Grāvers "Vitamīna" laikos Foto: foto no Daigas Mazvērsītes grāmatas "Jumprava"


TVNET: Runājot par senajām dienām un par pēdējo gadu atkalapvienošanās tendenci («Jauns Mēness», «K. Remonts»), jāpieskaras jautājumam par «Auroru». Nesen tavs draugs un daudzu dziesmu tekstu autors Ritvars Dižkačs pabija Latvijā un solīja, ka «Aurora» varētu atkalapvienoties un uzspēlēt pāris koncertus, tostarp uzstāties kā viesi «Jumpravas» lielkoncertā. Vai tas ir reāli?

- Zini, esmu jau nedaudz izmisis. Ritvars pa šo gadu man ir atsūtījis vien divus epastus. Vienā viņš rakstīja, ka ir maz laika un daudz jāstrādā, otrā aprakstīja, ka tur pie viņiem Kanādā ir baigi sasnidzis, no mājas īsti nekur ārā viņš netiek, esot brīvāks laiks... Solīja nākamajā vēstulē uzrakstīt ko detalizētāk, bet tā arī nav to izdarījis. Viņš ir slinks rakstītājs un ar mūsdienu tehnoloģijām ir uz «jūs». Tikai pagājušogad viņš sāka lietot mobilo telefonu. Tad sāku sarakstīties ar Svenu (Svens Himlers - «Auroras» ģitārists, kas 90. gadu sākumā emigrēja uz ASV, - aut.), viņš bija daudz apņēmīgāks, bija gatavs uz mēnesi atbraukt, bet ko tas līdz, ja nebūs Ritvara. Katrā ziņā datumus es esmu viņiem uzrakstījis, un tālāk jau viss viņu pašu rokās... Es domāju, ka viņi nebūs.

Man ir sajūta, ka «Aurora» nespēs saorganizēties.

TVNET: Varbūt tas ir labi? Ir taču galu galā veiksmīgas atkalapvienošanās un arī diemžēl neveiksmīgas. Kas to lai zina, kā tas būtu «Auroras» gadījumā?

- Viss ir atkarīgs no tā, cik dabiski tas grupai notiek. Ja «Aurorai» tas nenāk viegli, varbūt ar varu nav nekas speciāli jādara? Ar laiku zvaigznes, iespējams, veiksmīgi sastāsies un tas nebūs tik sarežģīti. Žēl, protams, ja tas neīstenosies. Visu jau biju izdomājis skaisti - puiši atlido, kādu nedēļu šeit pat studijā pamēģina, varbūt uzspēlē kādus mazus koncertus Rīgas klubos, un kulminācija kopā ar «Jumpravu»... Ja nebūs «Auroras», noteikti zinu, ka no Zviedrijas uz koncertu atbrauks Nataradža.

TVNET: Starp citu, ilgu laiku par viņu nekas nav dzirdēts!

- Viņš jau kādus desmit gadus ar ģimeni dzīvo Zviedrijā, netālu no Stokholmas tādā domubiedru komūnā. Vasarā viņš domā braukt uz Latviju, un mēs jau esam pārrunājuši, ka viņš kopā ar vienu mūku, kurš lieliski pārvalda zobenu, varētu novembra koncertā uzstāties.

Raksta foto
Foto: TVNET/Jānis Žilde


TVNET: Ilgs laiks tomēr pagājis kopš pēdējā albuma? Pastāsti, ar ko tu šos gadus nodarbojies?

- Dzīvoju dzīvi (smejas).

TVNET: Kad sākās jaunā albuma ieraksts?

- Pagājušogad. Nolēmām, ka jānosvin 30 gadu jubileja, un loģiski likās, ka šo nozīmīgo skaitli varētu atzīmēt ar jaunu albumu. «Laiks runā» būtībā ir tāds rezumējums par šiem pēdējiem gadiem, turklāt aptuveni

puse dziesmu ir pārstrādāti vecie gabali, kas bija saglabājušies tikai koncertierakstos.

Šos koncertu ierakstus mums atnesa fani. Mums nebija mērķa par katru cenu radīt kaut ko jaunu, izspiest no sevis kaut ko. Reizēm labāk ir paklusēt. Šie vecie ieraksti savukārt kaut kā uzrunāja, likās, ka tie ir nepelnīti palikuši neierakstīti, un ķērāmies tiem klāt.

TVNET: Kuri šajā diskā ir tie vecie skaņdarbi?

- «Kur sākums» ar Viktora Avotiņa vārdiem ir no astoņdesmitajiem. Pēc viena koncerta man kāda meitene teica: «Jums bija tāda viena smuka dziesma,» un sāk to dziedāt. «Kāpēc jūs to vairs nespēlējat?» Tad «Glāb»ir no vecajiem. Arī «No rīta» - 91. gada dziesma. «Saucējs», «Māmiņ», «Neesmu varonis»... Pēdējais «Sapņu nesējs» - tāds pankroka gabals «Devo» stilā. Sapratu, ka ar šodienas sajūtām to īsti nespēju iznest un ierakstīt no jauna. Enerģija tomēr dzīvo savādākā formā, es to vairs nevaru. Tāpēc paņēmu no vecā koncertieraksta pamatu, pieliku šo to klāt, un tā sanāca tāds «gandrīz live» gabals.

Raksta foto
Foto: TVNET/Jānis Žilde


TVNET: Vairākas dziesmas ir ar Ritvara vārdiem. Vai tev gadījumā nav kāda slepena Dižkača dzejoļu kladīte, no kuras ik pa laikam pasmelties tekstus?

- Jā, ir. Bieza klade ar lapiņām iekšā! Es Ritvaram reiz palūdzu, lai viņš man iedod visu, ko viņš ir sarakstījis. Īstenībā «Jumpravā» ir izmantota niecīga daļa no tā, ko Ritvars ir sacerējis. Tur ir pavisam īsi teksti - divas rindiņas, ir arī garāki apcerējumi. Daudz svītrojumu. Piemēram, dziesma «Zem diviem karogiem» sākumā bija «Zem diviem skatieniem». Tad, šķirstot tālāk, tikai parādās pārstrādāts variants - «Zem diviem karogiem».

TVNET: Ritvars neprasa atpakaļ šo kladi?

- Nē (smejas).

TVNET: Būtībā var komponēt un komponēt?

- Tas sprādziens tomēr notika toreiz, kad mums pašiem bija sakrājusies enerģija, un Ritvars nāca klāt ar savu. Es jau nemaz nekomponēju tādā tradicionālā veidā. Apsēdos pie klavierēm, stundām šķirstīju viņa tekstus un vienkārši mūzika nāca ārā. Ja nebūtu Ritvara, es nezinu... situācija nebūtu tāda kā šobrīd. Es ļoti labi sapratu, par ko viņš raksta, es arī domāju līdzīgi.

Aigars Grāvers
Aigars Grāvers Foto: TVNET/Jānis Žilde

TVNET: Varbūt tev taisnība. Ir tomēr pagājis ļoti ilgs laiks, un šodien sacerēt dziesmas ar šiem astoņdesmito gadu beigu vārdiem ar tā laika kontekstu varētu nebūt pareizi. Kādreiz Klāss Vāvere «Jumpravu» dēvēja par «sintezatoru heavy metal» grupu, taču tā mūzika, kas dzirdama šajā platē, ir pavisam kas cits...

- Ar Ritvaru man īstenībā bija doma sadarboties arī šodien. Es viņam aizsūtītu dziesmas, bet viņš uzrakstītu tekstus, bet kaut kā tas nav īstenojies.

TVNET: Viņš arī tagad raksta dzejoļus?

- Jā, viņš man teica, ka ir šis tas sakrājies. Es viņam saku: «Atsūti man kaut vai pāris rindiņas! Jebko!» - bet Ritvars jau nav mainījies, viņš joprojām visu pieraksta ar pildspalvu, un to elektroniski pēc tam pārsūtīt viņam īsti vai nu nesanāk, vai nav laika...

TVNET: Vai taisnība, ka «Barjeras» ierakstā tu iespēlēji pāris instrumentu?

- Jā, basu, ieprogrammēju bungmašīnu, timpānu un sintezatoru. Viņiem jau nebija basģitārista, bundzinieka. Tikai Ritvars un Svens. Tas arī bija «Auroras» sākums, pirmais ieraksts.

TVNET: 30 gadi! Visiem «Jumpravas» dalībniekiem tas varētu būt nozīmīgs skaitlis. Vai neesat domājuši apvienoties oriģinālajā astoņdesmito gadu sastāvā ar Voitišķi un Ulmani, nocelt no skapjaugšas noputējušās bungmašīnas un vecos analogos sintezatorus?

- Ir tāda doma. Tu pareizi trāpīji! Mēs jau šobrīd

sākam mēģināt ar Ulmani un Voiti, un mums jau ir ieplānoti trīs vecās «Jumpravas» koncerti ar «Mākoni», «Sprādzi», «Par rozēm» u.c. hitiem.

Ar visiem vecajiem dzelžiem, gaismām, bungmašīnām utt. Pirmais koncerts jau būs 6. jūnijā Daugavpilī, 19. jūlijā Jumpravā, tad 2. augustā Ventspilī. Iniciators, starp citu, bija Voitis.

TVNET: Vai tas nozīmē, ka arī uz izsludināto jubilejas koncertu sanāksiet visi kopā?

- Nē! Es tomēr nodalu šos divus sastāvus. Galu galā Ulmanis ar Voitišķi paši izvēlējās aiziet, un tas mums bija toreiz milzīgs šoks. Ja ar Ulmani varbūt kaut kādas domstarpības bija radušās, tad par Voitišķi man bija pilnīgi skaidra vīzija - kā viņa ģitāru «Jumpravā» sapludināt ar sintezatoru. Bija jau pirmie aizmetņi - dziesma «Lidmašīna». Tāpēc 1987. gadu, kad palikām četratā, mēs uzskatām par īsto «Jumpravas» sastāvu.

TVNET: Kādi vēl plāni tuvākajā nākotnē?

- Diriģents Edgars Vītols ir nolēmis mūsu dziesmas pārlikt korim, tas varētu būt ļoti interesanti.

TVNET: Tad jau nākamais solis Dziesmusvētki? Iedomājies, cik lieliski izskanētu, piemēram, «Ziemeļmeita» tūkstošbalsīga kora izpildījumā Mežaparkā!

- Ha! Ja stingrā komisija to akceptētu, tas tiešām nebūtu slikti! (Smejas.)

***

Dziesmas no jaunā albuma ir iekļautas arī «Jumpravas» jubilejas koncertprogrammā, ar kuru grupa savus fanus un atbalstītājus priecēs jau šajā rudenī. Jubilejas koncerti ar jaunām un jau zināmām «Jumpravas» dziesmām skanēs 3. oktobrī Ogres kultūras centrā, jau nākamajā dienā – 4. oktobrī Latgales vēstniecībā «Gors», 11. oktobrī grupa viesosies jaunajā Vidzemes koncertzālē «Cēsis», 18. oktobrī - Jelgavas kultūras namā, 25. oktobrī programma «Jumprava 30» skanēs Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē, 31. oktobrī Valmieras kultūras centrā, un 1. novembrī tūre tiks noslēgta ar grupai vienmēr mīļo Jēkabpili, uzstājoties Krustpils kultūras namā. Koncertzālē «Palladium» grupa uzstāsies 13. novembrī. Tie, kuri nevēlas gaidīt līdz rudenim, jau šo sestdien, 17. maijā, aicināti doties uz Salaspils Nacionālo botānisko dārzu, kur plkst. 11 pirms krāšņi ziedošu augu izsoles «Uzzied eņģeļu koks»grupa «Jumprava» sniegs labdarības koncertu. Izsolē gūtie līdzekļi tiks veltīti neizārstējami slimo bērnu aprūpei.

Jaunais albums no 14. maija ir pieejams mūzikas veikalos visā Latvijā, bet biļetes uz koncertiem jau ir pārdošanā un atrodamas Biļešu paradīzes tīklā: www.bilesuparadize.lv

Grupas sastāvs (kopš 1987. gada nogales): Aigars Grāvers, Ainārs Ašmanis, Aigars Grauba, Aigars Krēsla.

Nepalaid garām!

Uz augšu