Viņš uzsvēra, ka būtiski ir arī tas, ka festivāla koncerti šogad notiks arī Jūrmalā.

Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, 6.jūnijā notiks koncertuzvedums «Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas». Tā režisore Rēzija Kalniņa stāstīja, ka cauri Raiņa un Aspazijas attiecību līkločiem koncertuzvedumā tiks parādītas jebkuras attiecības starp mīļotajiem. Režisore vēlas parādīt, ka dižgari ir tādi paši kā mēs, arī viņu attiecībās ir bijušas problēmas. Kalniņa uzskata, ka ir iespējams mācīties no abu dižgaru attiecībām.

Kā atzīmēja diriģents Ainārs Rubiķis, interesantākais koncertuzveduma mūzikā būs tas, ar kādu mūziku aizrāvās Rainis un Aspazija. Uzveduma veidotāji veikuši īpašu izpēti, atklājot, ka Aspazijai patika romantisma laikmeta komponists Roberts Šūmanis un Frederiks Šopēns.

Komponists Juris Karlsons, kura simfoniskā fantāzija «Jāzepa vīzijas» koncertuzveduma otrajā daļā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu, stāstīja, ka šā darba radīšana viņam ir 35 gadus ilga sapņa piepildījums. Iedvesmu šim darbam komponists smēlies šogad Ēģiptē, izstaigājot takas, kuras glabā Jāzepa pēdu nospiedumus.

Rīgas festivāla laikā, 4.jūnijā, Rīgas Kongresu namā izskanēs Raimonda Paula un Gijas Kančeli kinomūzikas vakars. Kā stāstīja Latvijas Radio bigbenda vadītājs, koncertā izskanēs Paula aranžēta Kančeli mūzika. «Lai kā mēģinātu aranžēt, viņa mūzikai laužas cauri gruzīnu dzīvesprieks. Tas ir augstākais sasniegums, ja tautas mentalitātes gēnu var ielikt mūzikā,» stāstīja Briežkalns. Abu meistaru kinomūziku koncertā atskaņos ne tikai Latvijas Radio bigbends,betarī «DD orķestris», sitaminstrumentālists Briežkalns un kontrabasists Andris Grunte. Pie klavierēm būs Pauls.

Noskaņās citāds būs Latvijas Radio kora koncerts, kurā tiks atskaņota provokatoru Džona Keidža un Hardija Lediņa mūzika. «Vieni, dzirdot šo koncertu, aizcirtīs durvis,betotri teiks, ka tieši kaut kas tāds viņu dvēselei ir bijis vajadzīgs. Būtu labi, ja otro būtu vairāk,betgalvenais, lai neviens nepaliktu vienaldzīgs. Nenofrizētas domas un nepieradinātas izpausmes Latvijas koncertdzīvē ir ļoti nepieciešamas,» stāstīja kora diriģents Sigvards Kļava. Viņš skaidroja, ka koncertā Keidža un Lediņa mūzika tiks atskaņota vienlaicīgi un to papildinās interesantas video instalācijas.

Rīgas festivāla noslēguma koncertā 20.jūnijā būs iespējams dzirdēt Sergeja Prokofjeva Trešo klavierkoncertu pianista Vestarda Šimkus izpildījumā. Pianists pastāstīja, ka šis ir viens no tiem klavierkoncertiem, ko pēc tā radīšanas uztvēra kā modernu provokāciju. Modernisms, pēc Šimkus teiktā, skaņdarbā esot tajā, ka klavierkoncertā nav ne labā, ne ļaunā,betir viss, kas tam pa vidu. Prokofjevs esot arī viens no paraugiem Šimkum arī paša mūzikas radīšanā.

Festivāla īpašais notikums būs Pekinas Nacionālās operas viesizrāde 1.jūnijā. Kā stāstīja mūzikas vēstures profesors un etnomuzikologs Boriss Avramecs, Pekinas opera ir atšķirīga no mūsu operas. «Ķīniešu kultūra balstās komplicētā simbolu sistēmā, kuru spēj nolasīt tikai sagatavoti, izglītoti skatītāji,» stāstīja eksperts, norādot, ka izrādē bez dziedāšanas un runāšanas ir arī akrobātika un cīņas mākslas elementi. Latvijas Nacionālajā operā tiks izrādīta opera «Jan ģimenes varones».

Jau ziņots, ka Rīgas festivāls notiks no 30.maija līdz 20.jūnijam, piedāvājot klausītājiem dažādu noskaņu mozaīkas.