Róisín Murphy «Hairless Toys»

(PIAS)

9/12

Noteikti atceraties, ka Rošīna Rīgā bijusi jau divas reizes. 2005. gadā bariņam izredzēto viņa uzstājās Mežaparkā, bet 2008. gadā pārpildītā «Sapņu fabrikā».

Par Mērfiju rakstīts gana daudz, TVNETā pat esam publicējuši telefoninterviju ar šo nu jau 41 gadu veco īru dziedātāju (skat. resursus).

Varbūt daudziem liksies interesants fakts, ka Rošīna nemaz nav vēlējusies kļūt par dziedātāju, tas sanācis spontāni... Viņu vairāk interesēja vizuālā māksla, stils, mode. Kad kādā Šefīldas ballītē viņa iepazinusies ar Marku Braidonu, tolaik jau pazīstamu mūziķi un producentu, sākās «Moloko» stāsts, kas ilga līdz pat 2004. gadam.

1999. gadā, pateicoties disko grāvējam «Sing It Back», Rošīna kļuva ne tikai par pazīstamu dziedātāju, bet par lielu popzvaigzni. Dziesmai bija neticami panākumi, kas sagrieza kājām gaisā ne tikai «Moloko» muzikālo karjeru, bet arī Rošīnas un Braidona personiskās romantiskās attiecības.

Pēc «Moloko» izjukšanas Mērfija bija apjukusi un dezorientēta. Talkā nāca producents Metjū Herberts, kas pārliecināja Rošīnu turpināt nodarboties ar mūziku un palīdzēja dziedātājai izdot viņas pirmo solo plati «Ruby Blue».

2007. gadā, jau būdama daudz pārliecināta par sevi, viņa nolēma visu darīt pati, un laida klajā pašas «uzraudzītu» otro skaņuplati - 80. gadu fanka, protohausa, elektro ietekmētu deju mūzikas virpuli «Overpowered».

Taču par A klases popzvaigzni viņa nekļuva, un «Sing It Back» laivā otrreiz iekāpt viņai neizdevās.

Loģiski, seko pārdomu pauze, atskārsme, ka nav vairs 21, un 2009. gadā pasaulē piesakās viņas un mākslinieka Saimona Henvuda pirmdzimtais - meitenīte Klodaga (Clodagh Henwood). 2012. gadā no cita vīrieša (Sebastiano Properci) pasaulē nāca otrais bērniņš - dēls Tadhg.

Tieši pateicoties Properci, kas pazīstams kā itāļu elektroniskās mūzikas dueta «Luca C & Brigante» dalībnieks, atsākās Rošīnas muzikālā karjera. Pagājušogad izdots interesants EP itāļu valodā «Mi Senti», un pēc tā arī radās doma par jauna solo albuma radīšanu.

Kopā ar producentu Ediju Stīvensu (Eddy Stevens), kurš savulaik strādājis arī ar «Moloko», tapušas aptuveni 30 jaunas dziesma šoreiz angļu mēlē, no kurām albumam atlasītas astoņas.

Albumam, kas tapis pēc astoņu gadu pauzes, par iedvesmu kalpojusi režisores Dženijas Livingstones (Jennie Livingston) dokumentālā filma «Paris Is Burning», kas veltīta Ņujorkas pagrīdes geju un lezbiešu subkultūrai 80. gados.

«Koncertos biju ievērojusi, ka aptuveni 70% no maniem faniem ir geji,» viņa reiz teikusi kādā intervijā. Tāpēc, noskatoties «Paris Is Burning» (starp citu, iesaku to izdarīt arī jums), daudz kas «saslēdzās». «Albumā es centos radīt šo mazo pasaules sajūtu, kas ļauj justies piederīgam noteiktai domugrupai, kas mīl tieši tādu pašu mūziku kā tu pats,» jauno dziesmu tapšanu raksturo Mērfija.

Kopumā «Hairless Toys» ir tumšs, eksperimentāls, saturiski nostalģisks disko ieraksts, kurā katrai dziesmai atrodamas interesantas atsauces. «Evil Eyes» citē septiņdesmito gadu fanku, tiesa, Mērfijas versijā tas izklausās diezgan abstrakti. Deviņu minūšu garais «Exploitation» ir spocīgs džeza un elektronikas sakausējums, «Uninvited Guest» muzikālais pavadījums varētu būt neizdots Stīvija Vondera septiņdesmito gadu ieraksts, kas tapis LSD ietekmē, «Exile» citē kaut ko no soula, autobiogrāfiskais «House of Glass» balstās uz savdabīga akordu izkārtojuma un apaug ar «atslodzes mūzikai» (lounge) raksturīgiem dzirkstošiem rhodes piano piesitieniem un džezīgu ritmu...

Ja tīk mazliet abstrakta popmūzika, tad noteikti uzmeklējiet šo plati.

Tiekamies koncertā!

Izdošanas datums - 11.05.2015.