Ticības brāļi bruņojas, dzelzsvīri nekaunīgi dodas iekarojumos, Straujupe krīt, bet sirotāji sparīgi vajā Frejus. Vai Sersejai izdosies nomelnot vedeklu un atbrīvoties no nevēlamajiem Tīreliem? Cik kvēla ir Džeimija mīlestība pret māsu? Kāda alga par centību gaida Brīnu? Vai Citadele noticēs Sema stāstam par svešajiem un pūķiem?

Izvirtības mazāk, toties asiņu un kaņepāju virves vairāk, un visur ar miroņiem mielojas vārnas. Romānā «Vārnu dzīres» lasītāju atkal gaida viltības, sazvērestības un intrigas, kas gan, salīdzinot ar Īkstīša plāniem, ir tīrās bērnu spēles.

Troņu spēle turpinās...

* * *

Atsauksmes par sāgas «Dziesma par ledu un uguni» iepriekšējo romānu «Zobenu vētra»

«Megaromāna «Troņu spēle» episkais vēstījums ir kā ilgtermiņa ceļojums laikā un telpā. Tas nobrucina mūsdienu priekšstatus par to, kas ir labs un slikts, kas – augšā un apakšā, kas – stiprais un vājais, palīdzot tuvoties kaut kam tādam, ko, iespējams, var saukt par cilvēka būtību vai precīzāk – viņa pirmatnējo dabu. Jā, un, protams, tas pavisam legāli ļauj pieaugušajiem ļauties pasakai un izdzīvot savā iztēlē to, kam dzīvē visdrīzāk pat nepieskaramies – cīņai par varu, karaļnamu intrigām, nesamākslotām un mūsdienu sabiedrības nepiepūderētām attiecībām starp vīriešiem un sievietēm, goda un cieņas principiem utt. Nav maz,» - Inita Saulīte-Zandere. modes un stila žurnāla «Pastaiga» galvenā redaktore.

«Troņu spēles ir grāmata, par kuru cilvēks turpina domāt arī tad, kad tā jau sen izlasīta. Ik pa laikam galvā iešaujas kaut kas no varoņu piedzīvotā, un šajā tik ticami īstajā iedomu pasaulē iespējams kavēties ne tikai stundām, bet pat dienām ilgi. Mārtins ir radījis kaut ko patiešām unikālu, mums neapšaubāmi ir darīšana ar grāmatām, ko nākotnē dēvēs par literatūras klasiku, un vienīgais, par ko gribas turēt īkšķus, – lai viņš patiešām uzrakstītu arī sāgas noslēdzošās daļas, neatstājot savus pa visu pasauli izmētātos sekotājus tā arī paliekam neziņā par to, kā tas viss beigsies,» - Ivars Āboliņš, žurnāla «Playboy» redaktors.