Labākā vampīrfilma kopš «Intervijas ar vampīru». Iespējams, pat labāka.

Apraksts: Neparasts mīlasstāts starp Ādamu un Ievu. Ādams, «underground» mūziķis, dzīvo pelēcīgajā Detroitā, dienās neiziedams no mājas un slīgdams dziļā depresijā, redzot pasaules notikumu virzību. Ieva, dzīvespriecīga un noslēpumaina būtne, ierodas pie drauga, ar kuru kādu laiku bija pašķīrusies. Viņu mīlasstāsts ir risinājies jau vairākus gadsimtus, taču viņu kaislīgās attiecības apdraud Ievas jaunākā māsa...

Pārdomas: Pēc Stefānija Meijeres muļķīgās grāmatas briesmīgajām ekranizācijām beidzot esam sagaidījuši filmu, kura atgādina par lielisko vampīrfilmu žanru. Vampīri kino pasaulei bijuši pavisam tuvi jau no teju pašiem pirmsākumiem, proti lieliskās filmas «Nosferatu», kuru uzņēma 1922. gadā.

Ne bez gandarījuma varu apsolīt, ka šeit vampīri nesāk mirdzēt dienas gaismā un nepirž varavīksnes.

Par to nav jābrīnās, Džims Džārmušs ir režisors, kurš neskrien pakaļ komercijai un necenšas apmierināt pumpainos tīņus, izsūcot no tiem pēdējo pusdienu kabatas naudu.

Tā mēs esam ieguvuši Džārmuša mīlestības vēstuli vampīru filmu žanram, pēc labākajām tradīcijām. Vampīri ir simtiem, iespējams - tūkstošiem gadu veci un, šādu laiku dzīvojot, tie ir krājuši pieredzi, zināšanas un ir ļoti inteliģenti. Lai arī šī ir filma par vampīriem, es teiktu, ka šī ir viena no vismazāk asiņainajām Džārmuša filmām, tāpēc uz kino seansu var droši ņemt līdzi kaut vai vecmāmiņu. Kaut vai abas.

«Izdzīvo tikai mīlētāji» ir par kādu vampīru pāri, kuru mīlasstāsts ilgst gadsimtiem, bet mūsu acīm tiek parādīts kāds īss mirklis mūsdienās. Galvenos varoņus atveido oskarotā Tilda Svintone un britu izcelsmes dāmu mīlulis Toms Hidlestons.

Acīmredzot režisoram ar humora izjūtu problēmu nav, tāpēc mūsu vampīrpārim iedoti lieliski vārdi, proti, Ādams un Ieva.

Ādams ir depresijas mākts melomāns, rokstārs, inteliģents kurš ir vīlies modernajā pasaulē. Dzīvojot starp nenovērtētajiem mūzikas instrumentiem, praktiski neizejot no mājas, viņš atceras senos laikus un savus draugus, piemēram, zinātnieku Nikolā Teslu, rakstnieku Baironu un daudzus citus. Viņš pat savulaik uzdāvinājis Šūbertam savu mūziku, lai tas varētu to nosaukt par savu. Ādams ir vīlies cilvēkos, kurus viņš dēvē par «zombijiem».

Cilvēki ne tikai savas asinis nespēj turēt tīras, kur nu vēl viņiem tik nepieciešamo ūdeni,

tā Ādams noraksturo cilvēci, kura, viņaprāt, lēnām sevi iznīcina. Tāpēc Ādams dzīvo viens, nošķirti un vien laiku pa laikam slepus izdod kādu jaunu dziesmu.

Ieva ir pilnīgi pretēja, viņa ir pozitīva, dzīvespriecīga, reizēm ceļotkāra. Šķiet, ka Ievas lomai Tilda Svinstone bija dzimusi, un tik lieliskā «savā elementā» es šo aktrisi vēl nebiju redzējis. Pareizi saka, ka šī filma uzrakstīta tieši viņai.

Kaklus šie vampīri nekož cilvēkiem jau sen, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, asinis mūsdienās ir pamatīgi sačakarētas un var būt vampīram pat bīstamas (mēs un mūsu dzīvesveids). Otrkārt, kā uzsver Ādams, tik dzīvnieciski rīkojušies normāli vampīri nav jau no 15. gadsimta, tāpēc asinis iegūst jau attīrītas no dažādiem ārstiem slimnīcās un, nonākot mājās, drošībā, tās dzer no gaumīgām, vecām šerija glāzēm.

Spriežot pēc monologiem, diskusijām, tēmām, kuras tiek apspriestas un kā tiek kritizēti cilvēki, izskatās, ka Džārmušs ļoti vēlas pasūtīt cilvēci d***t, ar augsti paceltu izstieptu vidējo pirkstu nokliegties: «Idioti, paskatieties, ko jūs paši ar sevi darāt» - bet nevēlējās uzņemties atbildību par šo žestu, tāpēc tā pavisam gudri uzvēla šo nastu vampīriem.

Pēc noskaņas «Izdzīvo tikai mīlētāji» man atgādināja 1995. gada filmu «Mironis», kur galveno lomu atveidoja Džonijs Deps. Un šo noskaņu, atmosfēru piešķīra lieliskais skaņu celiņš, kuru toreiz ieskaņoja leģendārais kanādiešu izcelsmes ģitārists Nīls Jangs (Neil Young), kuram, kas ir ļoti interesanti, Džārmušs ļāva improvizēt un rakstīt mūziku pa virsu filmai, to skatoties. Tiesa,

«Izdzīvo tikai mīlētāji» skaņu celiņā vietām drūmās roka ģitāras skaņas iespēlē jau pats filmas režisors - Džims Džārmušs.

Vēl viens interesants fakts: daudzi filmā redzamie rekvizīti, lentes, plates, mūzikas ieraksti, atskaņotāji patiesībā pieder pašam Džārmušam.

Vēlos izcelt nelielu epizodi filmā, kur Ādams vizinās ar Ievu pa pamesto Detroitas daļu un, kādā brīdī piestājot pie vienas mājas, vien nosaka: te bērnībā uzauga Džeks Vaits (Jack White). Savā ziņā Džārmušs savu draugu Džeku šādi pieliek pie pasaules ģeniālāko prātu listes, bet vai kāds gan to viņam varētu pārmest?

Noslēgumā - varētu rakstīt un rakstīt par šo ģeniālo kinolenti, bet kam gan tas. Patiesībā viss, ko es vēlos teikt, - šī filma ir jāredz jebkuram kino mīlim. Jebkurai inteliģences rētu skartai sejai. Šī filma ir ģeniāla pēc definīcijas, ar burvīgu noskaņu, pasakainu mūziku, un droši varu teikt, «Izdzīvo tikai mīlētāji» automātiski iet gada labāko filmu sarakstā. Kā jau ierasti, katrs kadrs ir ievērības cienīgs, sakārtots, skaists un pārdomāts - gaismu un krāsu harmonija burvīga. Stāsts pamācošs, skumjš un asprātīgs. Jāredz obligāti!

Vērtējums: 10/10