Pasaules alus renesanses pirmsākumi meklējami vietā, kur to būtu bijis grūti iepriekš paredzēt – Amerikas Savienotajās Valstīs, kas vēl nesen tika uzskatītas par ūdeņaina un stipri viduvēja alus avotu. ASV alus tradīcijas smagi cieta vispirms no Sausā likuma gadiem, un vēlāk no atlikušo darītavu apvienošanas – tā rezultātā gandrīz visu alu ražoja saujiņa uzņēmumu, no tiem seši saražoja 92% visa alus.
Viss aizsākās 1976. gadā ar pirmās amatnieku (craft) alus darītavas dibināšanu Kalifornijā, kas iekvēlināja patērētāju interesi par iepriekš nezināmiem alus veidiem, tos iepazīstinot ar dažādām eila šķirnēm. Lai arī šī darītava bankrotēja 6 gadu laikā, tā atstāja paliekošu iespaidu uz alus cienītājiem, kas bija iepazinuši tās ražojumus – jaunu amatnieku darītavu skaits auga ģeometriskā progresijā. Ja 1983. gadā 51 uzņēmumiem piederēja 80 darītavas visā ASV teritorijā, tad 1995. gadā darītavu skaits bija vairāk nekā 500, un 2013. gadā sasniedza 2822.
Amatnieku alus dzimšana ASV gluži dabiski ietekmēja pārējo pasauli, amatnieku darīšanas vilnim gadsimtu mijā sasniedzot Lielbritāniju. Tur jau 1970. gadu vidū bija radusies tradicionālā eila saglabāšanas kustība, kuru nu stiprināja un papildināja neparastu un intriģējošu alu pieplūdums no Amerikas. Mūsdienās Lielbritānijā ir 1285 darītavas – 1971. gadā to skaits bija zem 200.
Pat Vācija, lielo lāgera darītavu citadele, nav spējusi pretoties amatnieku alus fenomena izplatībai – pēdējā desmitgadē darītavu skaits šajā valstī ir trīskāršojies. Nav jāpārspīlē sakot, ka zemeslodi šķērso amatnieku alus cunami, kas alus mīļotājiem sniedz iespēju atklāt iepriekš neiedomājamas garšas, ārpus gaišā un tumšā lāgera stilu robežām.