Mandelas atraitne Greisa Mašela sacīja, ka pirmais tumšādainais Dienvidāfrikas prezidents sācis rakstīt memuārus 1998.gadā, kad viņa piecu gadu termiņš tuvojās beigām.

Grāmata «ar skaidru skatu raudzīsies uz grūtībām, ar kurām viņam nācās saskarties prezidenta amatā», norāda izdevniecība «Pan Macmillan».

Mašela gaidāmo autobiogrāfiju dēvē par «dabisku turpinājumu» 1995.gadā izdotajiem memuāriem «Long Walk to Freedom» («Ilgais ceļš uz brīvību»), kuros aprakstīti Mandelas jaunības gadi, politiskā cīņa pret aparteīdu un 27 cietumā aizvadītie gadi. Grāmata ir starp visu laiku populārākajiem politiķu memuāriem.

Literārais aģents Džonijs Gellers sacīja, ka gaidāmā grāmata būšot nozīmīgs vēsturisks dokuments. «Tie ir politiski memuāri par prezidenta amatu, attiecībām ar armiju, arodbiedrībām un ciltīm. Viņš runā par līderību un pašu galveno lietu - pāreju no brīvības uz varu,» stāsta aģents. «Tā būs ļoti iedvesmojoša grāmata, jo stāstīs par rīcību, kad rokās nonāk vara.»

Dienvidāfrikas aparteīda režīms Mandelu 27 gadus turēja ieslodzījumā, taču 1990. gadā, iznākot brīvībā, viņš joprojām bija uzticīgs demokrātijas principiem un spēja panākt vienošanos par vispārēju vēlēšanu tiesību atzīšanu.

1993. gadā viņš līdz ar toreizējo baltādaino Dienvidāfrikas prezidentu Frederiku de Klerku saņēma Nobela Miera prēmiju par vienošanos, kas ļāva īstenot miermīlīgu aparteīda režīma izbeigšanu un pāreju uz demokrātiju.

1994. gadā Mandela kļuva par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas Republikas prezidentu un vadīja valsti līdz 1999.gadam. Kopš 2004.gada viņš sabiedrībā rādījās reti.