Aspazija Ķimeles un Ābeles skatījumā un Brokas izpildījumā

Kad: 18. martā

Kur: Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē

Lomās: Baiba Broka, Jana Čivžele, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš, Iveta Pole, Edgars Samītis, Andis Strods un Inga Tropa.

Režisore Māra Ķimele

Apraksts: Lugu «Aspazija. Personīgi» rakstniece Inga Ābele sarakstījusi īpaši Jaunajam Rīgas teātrim. «Aspazija. Personīgi» ir izrāde – pētījums, kuras pamatā pazīstamās latviešu literātes un politiķes Aspazijas (1865-1943) biogrāfijas meti. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne, kā pseidonīmu sev bija izvēlējusies Perikla mīļotās Aspazijas vārdu. Viņa bija izcilā dzejnieka Raiņa dzīvesbiedre. Rainis un Aspazija visbiežāk tiek minēti kopā kā mīlestības un radoša tandēma simbols. Aspazija radījusi Raini, un Aspazija ziedojusies Rainim – šāds viedoklis nereti dominē Aspazijas un Raiņa biogrāfiju pētnieku vidū. Bet kas Aspazija bija pati?

««Aspazija. Personīgi» ir iespaidi par dižo latviešu dzejnieci, sekojot pa viņas pēdām – mantojumā atstātajiem tekstiem,» stāsta rakstniece Inga Ābele: «Luga tapa Māras Ķimeles iespaidā – savaldzināja režisores doma par to, ka atmiņās laikam ir cits blīvums. Izrādes galvenais izaicinājums, manuprāt, būs aizturētu elpu kopā ar skatītājiem tajā ienirt. Man pašai Aspazijas tekstu studēšana bija kā pārvietošanās pa noslēpumainas zemes karti, gūstot apstiprinājumu tam, ko sen biju nojautusi – paldies, ka Aspazija bija tieši tāda, kāda bija, un paldies par visu, ko viņa izdarīja – neviens cits viņas vietā to nebūtu veicis. Viņa bija skaista, precīza un dziļi cilvēciska visās savās izpausmēs.»

Aspazija jauniestudējumā būs aktrise Baiba Broka, kura kopā ar izrādes radošo grupu padziļināti pētījusi Aspazijas dzīvi un daiļradi. Aktrise uzsver dzejnieces lielo nozīmību un prieku par to, ka latviešiem ir tik izcila Sieviete, kura ir arī izcili talantīga dzejniece un domātāja. Tādi domas un koprades sprādzieni divu cilvēku, arī Raiņa un Aspazijas, starpā visā pasaules literatūrā ir īpaši brīnumi, īpaši notikumi.

Mēs, latvieši, varam būt lepni, ka mums ir šāds pāris, kas izceļ viens otru

un viens caur otru spēj radīt ģeniālus, paliekošus un tautai būtiskus darbus.

Raini izrādē spēlēs aktieri Ivars Krasts un Ģirts Krūmiņš, kurš saka: «Prieks, ka šogad Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā tiek aktualizēti viņi abi kā cilvēki un viņu daiļrade. Rainis un Aspazija spēja dzīvi, kas pret abiem bija arī nesaudzīga, reizēm pat nežēlīga, pārradīt ģeniālā dzejā, kas šā iemesla dēļ ir tik ļoti pārlaicīga.»

Izrāde iekļauta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas kultūras programmā «Pastāvēs, kas pārvērtīsies».

Šūpuļdziesma veselajam saprātam «Čuhņas jociņi»

Kad: 18. martā

Kur: Dailes teātrī

Lomās: Kaspars Zāle (Ivans), Ērika Eglija (Ļuda), Artis Robežnieks (Boriss)., Ilze Vazdika (Vecene), Ivars Auziņš (Vagona pavadonis, Majors, Orfejs).

Režisors Dmitrijs Petrenko

Apraksts: Izprasījis komandējumu armijas dienestā, jauniņais Ivans dodas tālā ceļā, lai satiktu Ļudu, ar kuru iepazinies savstarpējā vēstuļu sarakstē. Fotogrāfijā viņa izskatās tā neko, bet viss labi jāapdomā.

Čuhņā viss ir kā pie cilvēkiem. Ļudai ir spirts - viņa taču ir mediķe! Ko tik cilvēks nevar sarunāt un sadarīt, sadzēries spirtu?

Ivanam visa dzīve vēl ir priekšā, un viņam ir lieli plāni. Katru dienu viņš sola sev izrauties no čuhņas. Mēs visi katru dienu solām sev izrauties no čuhņas. Katru dienu atkal no jauna solām sev...

Vilsona «Debesis pār mums»

Kad: 19. martā

Kur: Valmieras teātra LMT Mansarda zālē

Lomās: Māra Mennika, Mārtiņš Upenieks, Aigars Vilims un Ingus Kniploks.

Režisors Jānis Znotiņš

Lugas darbības fons ir šodienas Latvijas lauku situācija – zeme paliek atmatā vai tiek pārdota tiem, kas spēj vairāk maksāt. Cilvēki brauc prom, tie, kas paliek, cīnās par izdzīvošanu, jo mīl šo zemi. Lugas galvenie varoņi, kā saka režisors Jānis Znotiņš, ir gudri un jūtīgi cilvēki, ko samalusi dzīve: Pauls (Aigars Vilims) un viņa skarbā, darba nomocītā meita Agnese (Māra Mennika), kas mēģina vilkt nomāto saimniecību, un Mareks (Mārtiņš Upenieks), faktiskais saimniecības mantinieks, kas ir ieradies no Anglijas, lai nokārtotu mantojuma lietas. Vai ir kāds spēks, kura varā būtu viņus atkal padarīt laimīgus? – uz šo jautājumu cenšas atbildēt izrādes veidotāji.

«Izrādē vēlamies atklāt šo cilvēku skaistāko dzīves brīdi,» stāsta izrādes režisors. «Mēs redzam meiteni, kas paslēpusi savu sievišķīgo dvēseli zem rupjības un izlikšanās maskas. Viņas tēvs savu jūtīgo sirdi ir paslēpis alkoholā, rupjībā un jokos. Savukārt saimniecības mantinieks ir apmaldījies savos sapņos par ideālo dzīvi. Kaimiņš (Ingus Kniploks) ir jaunbagātnieks, kas dzīvo pavisam citā pasaulē, kuras galvenā vērtība ir nauda. Taču, manuprāt, nav vērts stāstīt tikai par šo cilvēku redzamajām nepilnībām. Daudz svarīgāk ļaut ieraudzīt to gaišumu, kas joprojām ir katrā no viņiem, lai arī kā viņi mēģinātu to paslēpt no citiem un paši no sevis. Lugas varoņiem ir dota viena mēness apspīdēta nakts, lai uz brīdi būtu laimīgi. Jauniegūtā garīgā pieredze ir viņu bagātība.»

Izrāde tapusi, cieši sadarbojoties ansamblim un lugas autoram Ērikam Vilsonam. «Rezultātā ir tapušas gandrīz vai divas atsevišķas lugas: viena, kas ir vairāk mana, otra – kāda tā būs uz skatuves,» atzīst dramaturgs. «Taču šāds darba veids ir ļoti saistošs, man bija ļoti patīkami strādāt ar jauno režisoru Jāni Znotiņu, un, lai arī pats vairs teātrī nespēlēju, šādās saskarsmes reizēs jūtu, ka nekas no pieredzētā un iemācītā nekur nepazūd. Visu kādreiz vēl var izmantot jaunā darbā».

Tuvākās izrādes – 20. un 21. martā, 1., 18. un 19. aprīlī.

Traģikomēdija «Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu»

Kad: 20. martā

Kur: Dailes teātrī

Lomās: Artūrs Skrastiņš (Makmērfijs), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Māsa Rečida), Ģirts Ķesteris (Hārdings), Kaspars Bindemanis vai Regnārs Vaivars (Virsaitis), Lauris Dzelzītis (Billijs), Juris Kalniņš (Skenlons), Juris Bartkevičs (Čezviks), Lauris Subatnieks (Martīni), Juris Žagars (Dakteris Spīvijs), Juris Strenga (Raklijs), Āris Rozentāls (Fredriksons), Kristīne Nevarauska (Kendija), Ieva Segliņa (Sandra), Gints Andžāns (Vorens), Edijs Zalaks (Viljamss), Dainis Gaidelis (Tērkls), Aija Dzērve (Māsa Flinna), Sarmīte Rubule (Māsa Džeina), Gunārs Placēns (Pulkvedis), Aigars Larionovs (Cilvēks-putns) un Toms Treinis (Ņižinskis).

Režisors Aleksandrs Morfovs (Bulgārija)

Apraksts: Psihiatriskajā klīnikā, kurā risinās stāsta darbība, ikviens ierauga metaforisku apkārtējās sabiedrības spoguli. Sistēma samaļ individualitāti, un cilvēks nespēj iekļauties no malas diktētā striktā dresūras režīmā vai paciest iejaukšanos personības privātajā dzīvē. Taču visšokējošākais ir tas, ka lielākā daļa pacientu šādu neciešamu dzīvi sev ir izvēlējušies labprātīgi. Nav īsti skaidrs, vai ārprātīgs esi tu pats, vai arī visi apkārtējie. Traģiski komiskie notikumi finālā noved pie attīrīšanās un atbrīvošanās - kaut arī par dārgu cenu. Amerikāņu rakstnieka Kena Kīzija romāns «Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu» (1962) uzreiz pēc publicēšanas kļuva par bestselleru. Labi zināma ir arī Miloša Formana filma (1975) ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Aleksandrs Morfovs ir īsts teātra burvis ar smalku humora izjūtu, kura iestudējumiem raksturīga īpaša mākslinieciska pasaule un karnevālisks vieglums. Režisora 2012.gadā Dailes teātrī iestudētā Nikolaja Erdmana traģikomēdija «Finita la comedia!» tika nominēta «Spēlmaņu nakts» 2012/2013 balvai 9 kategorijās, tostarp arī kā gada labākā izrāde un labākais režisora darbs. Artūrs Skrastiņš saņēma balvu kā gada labākais aktieris. Iestudējums tika izvirzīts arī laikraksta «Diena» gada balvai kultūrā un LTV1 raidījuma «100g kultūras» balvai «Kilograms kultūras».

Kara laika traģikomēdija «Droši kā tankā»

Kad: 22. martā

Kur: Dailes teātris

Lomās: Elīna Dzelme (Aleksandra, Sarkanās armijas seržante, baltkrieviete), Intars Rešetins (Andris, kareivis, latvietis), Gints Grāvelis (Rašīds, izlūks, tadžiks), Artūrs Dīcis (Vasīlijs, izlūks, krievs), Mārtiņš Počs (Karels, vācu armijas kareivis, čehs), Inita Dzelme (Irma, lauciniece).

Režisors Mihails Gruzdovs

Apraksts: Ir Otrā pasaules kara pēdējās dienas. Maija sākums, kad apkārt viss plaukst un zeļ, - tādā laikā uz karošanu nemaz vairs prāts nenesas.

Kādā pamestā tankā ceļmalā satiekas latvietis, krievs, baltkrievs, tadžiks un čehs. Dažādas tautības, dažādas ticības, dažādas iespējas sarunāties ar Dievu. Visi kopā kā siļķes mucā. Viņi mīcās, plosās un mēģina skaidrot savas un starpvalstu attiecības. Bet kāpēc friči uz lauka apskaujas un bučojas? Varbūt ir kādi svētki?

Kas notiek Dižmežā?

Kad: 22. martā

Kur: Leļļu teātris

Režisors Māris Koristins

Apraksts: Aiz pļavām, aiz pakalniem un upīšu līkumiem plešas varens mežs. Tur aug lepni bērzi un apses ar sudraba lapām. Pret debesīm slejas staltas egles un zaro ozolu milži. Tāpēc šo mežu sauc par Dižmežu. Dižmeža mazajā Paparžu ciematā laimīgi mājo laumiņas un rūķi. Te kādu dienu meža Mošķu biezoknī iemitinās jauni iemītnieki - Ragana ar saviem palīgiem seskiem - un sāk savus posta darbus....

Margaritas Stārastes pasakas «Kas notiek Dižmežā?» notikumi iedzīvināti krāšņā leļļu izrādē-mūziklā, kas veidots pēc rakstnieces oriģinālajām ilustrācijām.