Transvestītu skaistuma konkursa «Drag queen 2015» uzvarētāja Parisa

FOTO: Publicitātes foto

Naktī no 2015.gada 7. uz 8. martu bārā-klubā «Golden» tika atzīmēta ne vien Starptautiskā sieviešu diena, bet arī norisinājās konkurss «Drag Queen Show 2015» («Drag karalienes šovs 2015»). Par uzvarētāju kļuva Parisa, iepazīsti tuvāk šo īpašo būtni!

Kā jūties, uzvarot konkursā «Drag queen 2015»? Vai piedalīšanās konkursā bija ar kādu mērķi vai vienkārši izklaide?

Pēc uzvaras konkursā jūtos lieliski. Drag pasaule man nozīmē izklaidi, bet tajā pašā laikā es nepiedalījos vienkārši tāpat. Konkurss ir vienīgā iespējamā platforma, kur parādīt Latvijas publikai, ka arī mūsu mazajā valstī ir lieliski skatuves mākslinieki tieši Drag industrijā.

Vai kronim mājās ir īpaša vieta?

Jā, uz manas galvas, izskatās lieliski (smejas). Patiesībā īpaša vieta ir kausiem, šis nebija man pirmais šāda veida pasākums, savus iegūtos apbalvojumus nogādāju vecāku mājās. Varbūt kādreiz, ja kļūšu slavens, varēs man izveidot muzeju, gluži kā Rainim (smejas).

Daudzi transseksuāļus uzskata par slimiem, vāja rakstura cilvēkiem, jo viņi nespēj izlemt, kas vēlas būt - vīrietis vai sieviete -, un mētājas no viena dzimuma otrā, kā tu to komentētu?

Tieši es transseksuāļus uztveru par ļoti spēcīgām personām, jo nevis viņi mētājas, bet skaidri zina, ka vīrieša ķermenī viņi nav viņi paši, ka visam būtu jābūt savādāk... Par slimību to nekādi nevaru nosaukt, bet par ķermeņa un emocionālo stāvokli gan. Reizēm arī parastajiem «normālajiem» vīriešiem, sievietēm ir tādas domas: kā būtu, ja būtu?! Kā būtu, ja es būtu, piemēram, piedzimis citā ķermenī?! Ja kāds var apgalvot, ka tā nav, tad viņš melo gan apkārtējiem, gan arī sev!!!

Varbūt esi dzirdējusi kādus citus spilgtus stereotipus?

Vispār par tēmu LGBT ir vieni lieli stereotipi, ka esam vājas, maigas, ievainojamas personas, ja jau puisis ir uzvilcis kleitu, tad jau viņš, noteikti, nevar iedzīt sienā naglu un izdarīt elementāras vīriešu lietas! Nu nesam mēs ne vāji, ne nevarīgi! Tāpat mums ir divas kājas, divas rokas, liec tām darboties, un tā jau ir katra paša individuāla darīšana, darīt kaut ko, nedarīt, čīkstēt un gaidīt, ka tavā vietā izdarīs. Tā notiek arī heteroseksuālu cilvēku pasaulē, ir dažādi cilvēki un dažādi raksturi! Ir slinki un ir apņēmīgi cilvēki gan mūsu, gan jūsu sabiedrībā!

Ikdienā tu ģērbies kā vīrietis, kāpēc tev reizi pa reizei ir vajadzīga šī pārtapšana pretējā dzimumā?

Kāpēc man ir vajadzīga pārtapšana par «sievieti»?! Kāpēc gan ne?! Es esmu mākslinieks un darīšu visu, lai varētu radoši izpausties, un, ja cilvēkiem atstāju pozitīvas emocijas un saņemu par to naudu, tad kāpēc gan ne?! Pārģērbšanās nav nekāds fetišs vai perversija. Lasot komentārus, tiekam saukti par slimiem, perversiem vīriešiem, kaut gan mēs esam visparastākie džeki, kādus jūs varat satikt ikdienā uz ielām!

Ka izlēmi pirmo reizi uzvilkt kleitu? Izveidot pilnīgu veidolu, ar kosmētiku, papēžu apaviem, parūku..

Pirmo reizi, kā jau visiem ir sanācis, tas notika ballītē, tikko biju ienācis Rīgā un saticis pirmos pazīstamos «kopienas» draugus. Mana Drag māte (katram Drag māksliniekam tādai ir jābūt) Dominika piedāvāja mani izveidot par sievieti, jo viena pati tajā vakarā nevēlējās doties izklaidēties sievietes tēlā. Pirmajā reizē viss bija primitīvs - apģērbs, lētākā, sintētiskākā parūka un grima pamats. Ieraudzīju sevi spogulī un nevarēju beigt smaidīt. Sapratu, ka izskatos lieliski, iznākot no vannas istabas, ballītes viesi mani nosauca par Parisu. Blonda, rozā tērpā, nedaudz naiva, uzskatu, ka vārda izvēle ir ideāla, joprojām pieturos pie izvēlētā vārda.

Kā tu spēj pārslēgties no ikdienas vīrieša uz sievietes lomu, domāju, tieši veidu, kā par sevi runāt, nav gadījies sievietes lomā runāt par sevi kā par vīrieti un otrādi?

Jā, tā pārslēgšanās vispār ir diezgan sarežģīta, mūsu sabiedrībā džeki par džekiem runā kā par savām māsām, draudzenēm! Esmu jau piešāvies runāt par sevi sieviešu dzimtē, dažreiz aizmirstos un, esot vīrietis, lietoju kādu sieviešu galotni.

Lasīju, esi informējis draugus un vecākus par šo pārģērbšanos, kā tu paziņoji, nebija grūti sadūšoties?

Godīgi sakot, grūti nebija, man vienmēr apkārt ir bijuši savādāki cilvēki, tāpēc viņiem to uztvert nebija grūti. Tas ir vienkārši viens no tūkstošiem mākslas veidu, kā izpausties! Citi glezno uz audekla, es uz ķermeņa! Ja jūs domājat par manu seksualitāti, tad arī to neviens nav ne nosodījis, ne nepieņēmis!!! Man apkārt ir tikai mīloši cilvēki, kuriem nav svarīgi, kas notiek manā guļamistabā un kādu ceļu es vēlos iet šajā dzīvē!!!! Runājot par Parisu, viņa ir heteroseksuāla.

Vai Parisas veidolā meklē romantiskas iepazīšanās?

Jā, meklēju, izejot ielās, iepazīšanās uzrodas gribot negribot. Dažreiz arī ļoti noderīgas, tu nevienā brīdī nevari zināt, ar ko iepazīsies un cik noderīgs šis cilvēks var izrādīties!!! Ja runājam, vai Parisas tēlā meklēju seksuālas iepazīšanās, tad nē, bet ir sanācis, un uzreiz varu pateikt, ka tas nebija tas, ko es domāju atkārtot, teiksim tā, tas nav ērtākais tēls, ar kuru likties gultā.

Kā tu iegādājies kleitas un augstpapēžu kurpes, pats dodies uz veikalu un pielaiko - sievietes vai vīrieša veidolā?

Kleitas un sieviešu «inventāru» iegādājos gan veikalos, gan arī internetā, labāk to ir darīt uz vietas! Pašam doties uz izvēlēto veikalu un visu uz vietas piemērīt! Nav vairs nekāds 1990.gads, kad cilvēki domās - tas ir vīrietis un ko viņš dara sieviešu nodaļā! Mūsu laikos pārdevējiem ir tik ļoti vienalga, kāda dzimuma tu esi un kādas ir tavas vēlmes, viņiem galvenais uzdevums ir pārdot. Dievinu, ka mode var būt tik ļoti uniseksuāla mūsdienās. Bet ja kādam ir bijušas problēmas un nevar sadūšoties, vēlos iedrošināt iet un izveidot to kā jautru pasākumu, jo iepirkšanās ir viena lieliska nodarbe!!!!

Cik bieži tu pārtopi par Parisu?

Par Parisu pirms šā pasākuma pārtapu pēc garastāvokļa vai ballītes tematikas ietvariem, tagad kā uzvarētājai būs jāparādās biežāk. Un es eju arī uz heteroseksuāli tendētu cilvēku izklaides vietām.

Pārģērbšanās dēļ nav bijuši kādi nepatīkami atgadījumi?

Klubos bieži džeki nāk iepazīties, izmaksā dzērienus, bet, kad aiziet līdz tam, ka viņi vēlas doties ar mani uz kādu klusāku vietu, es parasti atsaku, jo nevēlos viņus šokēt, parādot, ka neesmu parasta meitene. Bieži vien pati uzreiz pastāstu, ka neesmu bioloģiska sieviete, tad arī reakcijas ir visdažādākās, bet interese nemazinās un pavadām kopā lielisku vakaru. Tiesa, kaitina visi jautājumi - kāpēc, kā tas ir, es nevēlos pavadīt ballīti kā izglītojošo stundu. Protams, ir bijusi arī negatīva attieksme, bet, ja tādas nebūtu, nebūtu arī viedokļu! Paldies Dievam, pa seju neesmu nekad šādā veidolā dabūjis.

Ar ko tu nodarbojies ikdienā?

Dzīvē nodarbojos ar visu pa druskai!!! Puķes, īpašumi, skatuve un citi projekti... Nespēju sevi iedalīt vienā kategorijā vai profesijā.

Tavs dzīves moto?

Ne viss ir melns un balts, ne viss ir balts un melns, piejauc dzīvei košumu!

Uz augšu