Šodienas redaktors:
Krista Garanča

«Ugunsgrēks» degradē latvieti vai latvietis «Ugunsgrēku»? (232)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

«Ugunsgrēks» neapšaubāmi ir populārākais seriāls kastē, ko sauca par televizoru. To apliecina arī oficiāli aptauju dati, kas nepielūdzami saka - seriālu skatās vairāk nekā 10 % Latvijas iedzīvotāju. Šāda statistika nevar atstāt vienaldzīgu jeb, kā teiktu Arstarulsmirus Arsujumfus-Tarus, «tur kaut kam ir jābūt, es tak jūtu, tur kaut kam ir jābūt, lai arī kas tas būtu».

Gadiem ignorēju pašmāju populārāko seriālu vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, vairāki uzticami draugi apgalvoja, ka tas ir ļaunākais, kas ar latviešiem noticis kopš Otrā pasaules kara, un dažs labs labāk izrautu sev acis no pieres ar karoti, nekā noskatītos vēl kādu sēriju. Otrs apsvērums bija tīri loģisks: palaistas garām daudzas sezonas un vienkārši nevēlos riskēt ar savu veselo saprātu, mēģinot noskatīties visu, kas bijis, lai izvērtētu visu objektīvi.

Tomēr kādu dienu man atsūtīja nelielu rullīti no notiekošā šajā seriālā (video rullītis ievietots zemāk šajā rakstā) un, papētot statistiku, sapratu, ka man ir šis un tas jāpaskatās, kas tad īsti tam lācītim vēderā. Apbruņojies ar Klinta Īstvuda cienīgu vienaldzības pārņemtu seju, izmetis visas karotes no savas mājvietas, sāku pārskatīt dažas sērijas.

Manu uzmanību pievērsa kāda novembra sērija, kura acīm redzami tika veltīta eiro valūtas ieviešanai.

Lieliski, pie sevis nodomāju, maziem bērniņiem ir dažādas grāmatas, filmiņas un tamlīdzīgas lietas, lai tie iemācītos iet uz podiņa nokārtoties. Savukārt latvietim ir «Ugunsgrēks», kurš pamācīs, kā iepirkties, kā lamāties, veidot attiecības un kā sadzīvot ar jauno valūtu.

Līdz ar to radās pašsaprotams priekšlikums - kā uzlabot demogrāfiju mūsu valstī, nu, tu jau saprati.

Sērija sākās ar uzrakstu, ka «raidījumā iekļauta produktu izvietošana», nav ne jausmas, vai šo nosaka likums, vai arī tas ir attaisnojums neskaitāmām pilnīgi muļķīgām ainām dažādās epizodēs, bet skatāmies tālāk. Viesnīcā ir pienācis pasts, un pirmo reizi savā mūžā es redzu kādu, kurš ir priecīgs saņemt spamu jeb mēstules, šoreiz par eiro ieviešanu. Bail iztēloties, kāda seja būtu saņēmējam, ja tas saņemtu ikdienas interneta sludinājumus un reklāmas, kuros, kā visiem zināms, ir rakstīts: esi laimējis miljonu, iespējams notievēt par trīsdesmit kilogramiem, neizlaižot kotleti no rokām, un, protams, iespējams dzimumlocekli pagarināt teju par pusmetru ar vienas tabletes palīdzību.

Visiem pazīstamā Zenta redz ienākam viesnīcā vīrieti, kurš uzdodas par eiro mainītāju. Sertificētu, jo, kā jau visiem zināms, «bļemba» pie krūtīm jebkuru idiotu padara par oficiālu sava aroda pārstāvi un pieprasīt citus dokumentus ir nekaunība.

Uzzinot, ka pie šā čalīša var samainīt naudu uz eiro par daudz izdevīgāku kursu, Zentai sejā parādās tik plats izbrīns, it kā viņa bērnībā būtu barota ar lāpstu.

Tā arī neko sliktu nenojauzdama, viņa piekrīt mainīt visu savu naudu un vēl apskraida kolēģus, brutāli tiem no makiem izraudama pēdējos latus. Kolēģe Milda gan uz brīdi kļūst šaubīga, bet arī padodas un salūst zem Zentas nesagraujamajiem argumentiem.

Tālāk kaut kāda tante, kurai galvā bijuši makaroni, uzreiz acīmredzami pārceptu cūkgaļas šķēli nodēvē par «pārāk jēlu steiku», pat nepārgriežot to uz pusēm, bet ne par to stāsts.

Aiznesusi vairākus simtus latu pie acīmredzamā krāpnieka, Zenta to viņam atdod, neko nejautājot un nepārbaudot, sola atnākt ar vēl kādu kolēģi. Aizgājusi pie šefa, Zenta arī viņam ierosina samainīt visu naudu, bet šefs nav ar pliku roku ņemams, viņš taču ir izlasījis spamu un zina, ka «bļemba» pie krūtīm nevienu par sertificētu eiro mainītāju nepadara. Protams, tiek izsaukta policija un «bļembaino» čali aizved prom.

Paldies par desām, kļuvu tiesu gudrāks un tagad zinu. Bravo! Ejam tālāk! Zemāk pievienots iepriekšminētais rullītis, kurš man tika iesūtīts.

Noskatoties šo vien pāris minūtes garo seriāla izgriezumu, manī kaut kas nomira. Man nav ne jausmas, vai tās bija smadzeņu šūnas, veselais saprāts vai ticība šai pasaulei. Tātad, turot rokās un nekādā gadījumā neizlaižot no tām robotiņu, kas pats tīra māju, istabene ienāk telpā un pārspīlētā pāķu valodā sāk priekšniekam stāstīt par savu vēdera izeju. Nopietni? Kur scenārists ir apguvis savu profesiju - auto šrotā? Turklāt, nevēlos nevienu mācīt, bet šāds robots ir domāts, lai to rokās neturētu, tā pamatideja ir satīrīt pašam. Iespējams, sponsorings ir iemetis rokās aktieriem tehniku, aizmirstot pamācīt, kā ar to jārīkojas.

Vienā īsā epizodē (1.29 min) mēs uzzinām par šīs istabenes vēdera izejas agregātstāvokli, redzam nepareizu tehnikas lietojumu un dzirdam, ka par sajukšanu prātā neesot jākaunas, viņai laukos kaimiņos vecis esot sviestā sagājis, sievu ar cirvi nositis. Normāla letiņu lauku idille, tur neesot jākaunas.

Te mēs nonākam pie noslēguma. Noskatoties šo īso video, pēc tam atgriežoties raksta sākumā un vēlreiz aplūkojot statistiku šim seriālam, man tiešām kaut kas nepielec. Skaidrs, ka «Ugunsgrēka» scenārijs tiek veidots, paņemot daudzas meksikāņu operu ainas, piemontējot klāt Latvijas aktualitātes un sponsoringu. Skaidrs, ka tiek paņemti vienkārši simpātiski teātra aktieri, nepievēršot uzmanību to tēlojumam, galvenais ir seja. Kas nav skaidrs - kāpēc šādu seriālu kāds skatās, jo īpaši vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Attaisnojums, ka neko citu nerāda, mūsdienās īsti nestrādā, jo ir brīvi pieejami simtiem, iespējams, pat tūkstošiem lielisku labāku seriālu par šo. Lai arī, no otras puses, ja jau mums dažu labu prezidentu ievēl zooloģiskajā dārzā, kāpēc gan auto šrotā nevarētu tapt populārākā pašmāju seriāla scenārijs?

Vērtējums: 1/10

Nepalaid garām!

Uz augšu