Eirovīzijas pretendente MNTHA vēlas parādīt, ka arī Latvijā ir pasaulīgi mākslinieki

Kā atklāji sevī dziedāšanas talantu?

Dziedāšanu es neizvēlējos, dziedāšana izvēlējās mani. Dziedu tik ilgi, kopš sevi atceros, arī mūzika manās asinīs rit kopš dzimšanas, tāpēc atklāšanas brīdi grūti noteikt. Tas noteikti bija mirklī, kad sevi apzinājos.

Kur smelies iedvesmu, lai radītu dziesmu vārdus un mūziku?
Iedvesmas avotu ir pārpārēm, tie visi saglabājas zemapziņā, tad izpaužas sapņu formātā un tad tiek pārtulkoti vārdos un mūzikā.

Vai mūzika ir tas lauciņš, kurā vēlies sevi realizēt, domāju, primāri, lai par tevi teiktu - dziedātāja, sakot to par tavu profesiju?
Rupji sakot – jā, bet, ja vēlamies būt precīzi, vēlos sevi realizēt audiovizuālajā lauciņā. Nepatīk, ja saka, ka esmu tikai dziedātāja. Pati producēju mūziku, un dziedāšana ir tikai palīgs un neliela daļiņa manas daiļrades realizēšanā.

Pēc iespējas dažādākai. Viss atkarīgs no laika, telpas un garīgā stāvokļa. Mūzika variē no klasiskās mūzikas, kā, piemēram, Bahs, Bēthovens, Satjē, seko popmūzikas, rokmūzikas izpildītāji, dažādas variācijas apvienojumā ar eksperimentālo mūziku. Patīk «Arca», «SSION», «Paradis», Deivids Bovijs, «Toro Y Moi», «Perfume Genius», «The Knife», «FKA Twigs», un es varētu vēl ilgi saukt savus mīļākos māksliniekus un grupas.

Tev ir tāds interesants hobijs kā rollerdērbijs, vai Latvijā šāds sporta veids ir aktuāls un kā tu tam pievērsies?
Pagaidām šis sporta veids nav pārāk aktuāls, bet tam noteikti jākļūst, jo tas ir lielisks veids, kā izlikt sakrājušo ikdienas negatīvismu, stresu citā, pozitīvā enerģijā. Pievērsos salīdzinoši nesen, pagājušā gada vasaras beigās, nejaušā sarunā tas viss aizsākās un turpinās joprojām. Arī Latvijā ir iespējams trenēties šajā sporta veidā, ne tikai ārzemēs.

Zīmēšana, rolerdērbijs, klavieres, ģitāra, dziedāšana, fotogrāfija… tā ir tikai maza daļa no visa, ko tu dari. Neuzskati, lai gūtu panākumus, jāpievēršas vienai lietai?

Es sevi vēl meklēju un mēģinu saprast, kas ir mans. Domāju, daudzas lietas var apvienot vienā un radīt ko skaistu. Protams, ir kaut kas jāatmet, kas neder, bet, ja neizmēģināsi, neuzzināsi. Tāpēc izmēģinu visu, kas mani piesaista, lai saprastu, kuras lietas ir man piemērotas.

Tavs dzīves moto?
Cogito ergo sum, kas nozīmē - es domāju, tātad es esmu/eksistēju. Šis moto būtībā raksturo manu pasaules uztveri un palīdz man jebkādās grūtībās, pēc tā es dzīvoju, un tā ir mana mantra.

Kā tu izlēmi piedalīties konkursā «Supernova»?
Vienkārši, ieraudzīju reklāmu, sapratu, ka jāizmanto šī iespēja parādīt, ka šeit Latvijā ir arī kaut kas pasaulīgs, ka visi nav tikai vienu sliežu braucēji.

Ko tev sniegtu uzvara konkursā? Vai piedalīšanās lielajā Eirovīzijā ir viens no taviem sapņiem?

Uzvara man sniegtu iespēju parādīt visiem Eirovīzijas cilvēciņiem, ka mums ir arī kaut kas pasaulīgs. Es sapņus vispār reti kad atceros, dažreiz tikai uzreiz pēc pamošanās, bet tad ar uz pāris sekundēm labākajā gadījumā.

Komentāros internetā reti kurš tevi nosauc vārdā, bet prasti saka – man patika tā dīvainā meitene ar zilajiem matiem, kā tu komentētu šādu apzīmējumu? Bieži dzirdi līdzīgus izteicienus?
Bieži un biežāk par biežu, bet viss kārtībā, lasot komentārus, ļoti interesanti sev atklāt savus paralēlos tēlus un to nosaukumus.

Citiem dalībniekiem tu novēli būt pašiem un atrast sevi, vai pati spēj īstenot abas šīs lietas?
Domāju, ka šīs abas lietas realizēt ir ļoti grūti, un, ja kāds to paveic, tad šis cilvēks ir spēcīgs gan garā, gan miesā. No tādiem cilvēkiem ir jābaidās, jo viņiem rūdījums ir ne pa jokam un grūtības – ikdienā. Es uz to tiecos, vēl eju savu ceļu.

Vai vēlies būt populāra, iet pa ielu un dzirdēt cilvēkus saucam tavu vārdu, piedzīvot ka viņi nāk klāt un prasa autogrāfus?
Domāju, šis viss jau daļēji ir piepildījies, bet jā, vēlos būt pazīstama. Vēlos cilvēkiem rādīt savas radošās šķautnes, savu viedokļu tulkojumu mākslā un mūzikā.