Žūrijas priekšsēdētājs, žurnāla «Mūzikas Saule» galvenais redaktors Orests Silabriedis nominantu paziņošanas preses konferencē, runājot par Frinbergu, sacīja, ka viņai līdzīga soprāna dziedātājas karjerā nav bijis.

Frinberga dzimusi 1928.gadā. No 1953.gada līdz 1974. gadam Frīnberga bija Operas un baleta teātra soliste. Operdziedātāja debitēja Alfrēda Kalniņa operā «Baņuta», bet pēc tam dziedāja arī citas ļoti svarīgas lomas. Slimības dēļ dziedātājas karjera ilga tikai 20 gadus, pēc tam viņa nodevās pedagoga darbam Latvijas Valsts konservatorijā.

Jauna nominācija

Šogad konkursam ieviesta jauna nominācija «Gada izcilākais Eiropas mūzikas projekts Latvijā», kuram nominēta tetroloģija «Nībelunga gredzens». To pagājušajā gadā atskaņoja Rīgas Operas festivālā. Muzikoloģe, LTV kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle stāstīja, ka tas ir bijis ārkārtīgi svarīgs projekts, jo pēdējo reizi visas Vāgnera «Nībelunga gredzena» operas izrādīja 1902.gadā.

Muzikoloģe pastāstīja, ka darbs pie šā projekta sācies jau 2006.gadā, pagājušogad tas izrādīts par godu Riharda Vāgnera 200 gadu jubilejai. Tā atskaņojums pērn piesaistījis starptautisku publiku, tādējādi pievēršot uzmanību arī Rīgai kā nākamajai kultūras galvaspilsētai. Rozentāle norādīja, ka projekts pelnījis Gada balvu, jo reti kur baudīts tik augstas kvalitātes iestudējums.

Nominācijā «Gada jaunais mākslinieks» nominēti čelliste Gunta Ābele, koklētāja Laima Jansone un diriģents Jānis Liepiņš. Rozentāle stāstīja, ka nominācijas nosaukums šogad mainīts no «Gada debija» uz «Gada jaunais mākslinieks», jo nominētie mūziķi uz skatuves nekāpj pirmo gadu, tomēr ievērību guvuši tieši pagājušajā gadā. Rozentāle stāstīja, ka Ābeles čella skanējums ir ļoti spēcīgs, dziļš un noturīgs, kas čellam ir ļoti svarīgi. Ābele muzicē orķestrī «Kremerata Baltica». Čelliste pabeigusi Bāzeles mūzikas akadēmiju.

Diriģents Jānis Liepiņš pagājušajā gadā noturējis diriģenta Māra Sirmā uzlikto latiņu kora «Kamēr...» sniegumā. Pagājušogad koris ar jauno diriģentu uzstājušies ar ļoti emocionālu un kvalitatīvu koncertu «Svētā vēja dziedājumi» Tabakas fabrikā. Rozentāle norādīja, ka Liepiņš pārliecinoši interpretējis Sergeja Prokofjeva Pirmo «Klasisko» simfoniju.

Koklētājas darbu pamana ārvalstīs

Koklētājas Laimas Jansones darbs pamanīts arī ārzemēs, kas īpaši svarīgi ir Latvijas nacionālās kultūras redzamībai un saglabāšanai. Rozentāle pauda, ka Jansone kokli parāda pilnīgi citā gaismā kā aizraušanos un jauna cilvēka nacionālas piederības zīmi. Jansones izpildījumā esot vērojams pat muzikāls dauzonīgums. Viņa savā spēlē izmanto ģitārspēles paņēmienus un improvizāciju. Koklētāja darbojas ļoti dažādos žanros.

Gada koncertam nominēti Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienai veltītais Dziesmusvētku koncerts Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Tā mākslinieciskais vadītājs bija Mārtiņš Klišāns. Koncertu rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Gada koncertam nominēts arī «Sinfonietta Rīga» un baroka vijolnieka Enriko Onofri koncerts «Itāļu baroka šedevri» Senās mūzikas festivālā Rundāles pilī 13.jūlijā. Koncertu rīkoja «Latvijas koncerti». Uz Gada koncerta godu pretendē arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) sezonas atklāšanas koncerts 27.septembrī Lielajā ģildē. Koncertā piedalījās solists Egils Siliņš, LNSO un diriģents Vladimirs Fedosejevs.

Gada uzvedumos sīva cīņa

Gada uzvedumam nominēts Jura Karlsona baleta «Karlsons lido...» iestudējums Latvijas Nacionālajā operā (LNO). Iestudējumā piedalījās diriģents Mārtiņš Ozoliņš, tā horeogrāfs bija Aivars Leimanis.

Nominācijā cīnīsies arī LNO Sergeja Prokofjeva operas «Mīla uz trim apelsīniem». Iestudējumā piedalījās diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Tā režisors bija Aleksandrs Titels.

Par Gada uzveduma godu sacentīsies arī Otorīno Respīgi operas «Ēģiptes Marija» iestudējums festivālā «Dominante» Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Tā diriģents bija Viesturs Gailis, savukārt režisors - Uģis Brikmanis. Uzvedumu rīkoja operstudija «Figaro» un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība.

Par izcilu darbu ansamblī nominēti klarnetists Mārtiņš Circenis, pianiste Herta Hansena un sitaminstrumentālists Artis Orubs.

Par izcilu darbu nominēta dziedātāja Liene Kinča. Silabriedis norādīja, ka viņa nominēta balvai par Zīglindes lomu Vāgnera operas «Valkīra» iestudējumā LNO, uzstāšanos festivāla «Artissimo» koncertā 27.augustā Dzintaru koncertzālē un solo Džuzepes Verdi «Rekviēmā» 7.septembrī Rīgas Svētā Pētera baznīcā.

Tāpat par izcilu darbu nominēts arī saksofonists Oskars Petrauskis. Viņš īpaši izcēlies ar solopartiju Aleksandra Glazunova «Saksofona koncerta» atskaņojumā 8.februārī Lielajā ģildē, ar solopartiju Viļņa Šmīdberga «Alta saksofona koncerta» atskaņojumā un solo Artura Maskata «Tango» atskaņojumā 3.maijā Lielajā ģildē. Silabriedis izcēla arī Petrauska sniegumu solopartijā Ādolfa Skultes «Bolero» atskaņojumā 3.jūlijā «Arēnā Rīga».

Par izcilu darbu nominēts pianists Reinis Zariņš. Viņš balvai nominēts par solopartiju Vitolda Lutoslavska «Klavierkoncertā» Cēsu mākslas festivālā 12.jūlijā Cēsu Sporta kompleksa «Festivāla zālē», solokoncertu «Mīlestība» festivālā «Dominante» 23.augustā Rīgas Svētā Pētera baznīcā un solokoncertu 14.novembrī Latgales vēstniecībā «Gors».

Izcilas interpretācijas

Balvai par izcilu interpretāciju nominēta pianiste Arta Arnicāne. Latvijas Radio 3 «Klasikas» programmu vadītāja Ilze Medne pastāstīja, ka Arnicāne balvai nominēta par izcilu solopartiju Volfganga Amadeja Mocarta 18.klavierkoncerta atskaņojumā 23.decembrī Mazajā ģildē kopā ar baroka orķestri «Collegium musicum Rīga» un diriģentu Māri Kupču.

Par izcilu interpretāciju balvai nominēts arī dziedātājs Rihards Mačanovskis. Viņš LMB 2013 nominēts par Pētera Čaikovska romanču atskaņojumu 30.novembrī LNO Beletāžas zālē kopā ar pianistu Mārtiņu Zilbertu.

Balvai par izcilu interpretāciju nominēts klarnetists Egīls Šēfers. Viņš balvai nominēts par solopartiju Volfganga Amadeja Mocarta «Klarnetes koncerta» atskaņojumā 16.februārī Lielajā ģildē ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Lucu Kēleru, kā arī solopartiju Romualda Kalsona «Klarnetes koncerta» atskaņojumā ar «Sinfonietta Rīga» un Normundu Šnē 10.maijā Lielajā ģildē.

Gada jaundarbi

Gada jaundarbam izvirzīti Jura Karlsona, Jāņa Petraškeviča un Viļņa Šmīdberga skaņdarbi. Diriģents un komponists Andris Vecumnieks stāstīja, ka pagājušā gada jaundarbi vērtēti gan pēc to kvalitātes, gan emocionālās uztveres.

Balvai izvirzīts Karlsona darbs «Le lagrime dell’anima », kura pirmatskaņojums notika 16.oktobrī Latgales vēstniecībā «Gors». Skaņdarbu izpildīja pianists Vestards Šimkus, Latvijas Radio koris un tā diriģents Sigvards Kļava.

Balvai nominēts Petraškeviča Fantāzijskaņdarbs ansamblim «Darkroom», kura pirmatskaņojums 5.oktobrī notika LNO Jaunajā zālē. To atskaņoja «Ensemble Modern» un diriģente Anu Tali.

Gada balvai izvirzīts arī Šmīdbergs «Koncerts alta saksofonam un orķestrim». Tā pirmatskaņojumā 3.maijā Lielajā ģildē piedalījās balvai nominētais Petrauskis, Profesionālais pūtēju orķestris «Rīga» un diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Augstākais apbalvojums mūzikā

Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, un šogad tā tiks pasniegta 21.reizi. 1993.gadā Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Kopš 1996.gada balvas pasniegšanas ceremonija notiek Latvijas Nacionālajā operā, bet ceremonijas norisei var sekot arī Latvijas Radio un LTV.

Balvas augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza balvai iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms pašas Lielās mūzikas balvas pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.