Aktrise Ilze Vazdika ar mulsumu sejā prezentē grāmatu par sevi (1)

Grāmata tika prezentēta Dailes teātra Mazās zāles foajē. Foajē pārpildīja aktrises pielūdzēju pūļi un, protams, neiztika bez draugiem, kolēģiem un bijušajiem skolas biedriem.

Kā stāstīja grāmatas autore, literāte un žurnāliste Inga Jēruma, Ilze Vazdika gribējusi, lai grāmatu raksta ne tikai par viņu, bet gan par visu ģimeni, kura jau ceturtajā paaudzē darbojas teātrī. Tas aktrisei liekas retums, jo, pēc viņas domām, teātru kolektīvi kā tādi lēnām izmirst un drīzumā aktieri trupās pārvietosies no viena teātra uz citu, bet tādas mājvietas kā viens vienīgs teātris vairs nebūs.

Grāmata ir veltīta Hermanim Vazdikam, Ilzei Vazdikai, Uldim Vazdikam, Raimondai Vazdikai un Reinim Vazdikam.

Šajā gadā Ilze Vazdika nosvinēja savu septiņdesmito dzimšanas dienu, bet pagājušajā gadā apritēja jau piecdesmit gadi, kopš aktrise ienāca teātrī.

Aktrisi sveikt ar jauno Ingas Jērumas grāmatu «Ilze Vazdika. Saldā katorga» bija ieradušies aktieri Ērika Eglija un Artis Robežnieks, kuri veltīja Ilzei dziesmas un steidza tālāk uz saviem mēģinājumiem.

Ar atmiņu stāstiem dalījās aktrises gadagājuma skatuves kolēģi - Olga Dreģe, Leons Krivāns un Venta Vecumniece.

Viesi dāvināja aktrisei ziedus un kādu stiprāku dzērienu ziemas vakariem, tā, lai ir silti un patīkami.

Vakaru vadīja aktrise Raimonda Vazdika, kura nožēloja, ka nekad nav sanācis spēlēt kopā uz vienas skatuves ar savu radinieci, bet priecājās, ka ir izdevies daudzus jo daudzus svētkus svinēt kopā, sēžot uz viena dīvāna.

Raimonda vēl uzsvēra, ka Ilze, lai arī izskatās nopietna, prot arī atpūsties un svētkos nodoties māksliniekiem raksturīgajai bohēmai.

Aktrise Olga Dreģe, sakot uzrunu, piemetināja, ka Ilzei Vazdikai ļoti patīk minēt krustvārdu mīklas un tās viņai neviens nespēj atņemt, ja reiz kāda nonāk kolēģes rokās. Abas aktrises vēl pajokoja par seriālu «UgunsGrēks», ka ne viena, ne otra neatkāpsies no Rūdolfa Plēpja un neatdos vīrieti sāncensei, tā ka priekšā ir nopietna cīņa.

Saņemot tik daudz ziedu, laba vēlējumu un dāvanu, Ilze jutās kā dzimšanas dienā un nespēja vien beigt mulst no kolēģu un atbalstītāju siltajiem vārdiem.

Vakara izskaņā viesi varēja baudīt vīnu, šampanieti, ēst garšīgu kliņģeri un klausīties Ilzes kolēģu atmiņu stāstos, gan par to, kā Ilze sāka studēt aktiermākslu, gan kā viņa uz Viļņas tirgu pēc «šmotkām» braukusi.

Visapkārt skanēja smiekli un gandrīz ikviens teikums sākās ar vārdiem – tu atceries, mēs toreiz....

Aktrise ikvienam, kurš vēlējās, grāmatā ierakstīja autogrāfu un klāt autogrāfam mazu vēlējumu.