Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Kora «Sõla» netveramie, bet sajūtamie 15 (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Evija Trifanova / LETA

Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris «Sõla» ielūdz uz koncertu «Stihiju spēles», kas notiks 21. decembrī plkst.19 LU Lielajā aulā. Tas būs kora 15 gadu jubilejas koncerts, kurā skanēs astoņu komponistu jaundarbi par stihiju tēmu un Uģa Prauliņas «Odi et Amo». Jubilejas jaundarbu koncepcijas pamatā bija stihijas - uguns, ūdens, zeme un gaiss. Korim «Sõla» savus darbu uzrakstījuši komponisti Selga Mence, Santa Ratniece, Indra Riše, Evija Skuķe, Mārtiņš Brauns, Andris Dzenītis, Jēkabs Jančevskis un Arturs Maskats.

Uz jautājumu: Kāpēc stihijas izvēlētas kā jaundarbu tēma? - atbild kora mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons: «Tās visas [stihijas] ir iespaidīgas un iedarbīgas, tajā pašā laikā tās mijiedarbojas, veidojot jaunas krāsas un emocijas. Arī koris savos darbības gados ir izveidojies par šādu stihiju savienojumu - kolektīva vadītāji, koristi, process un rezultāts.

Tradicionāli runā par četrām stihijām, bet dažviet mēdz minēt vēl piekto, kas ir ēters. Proti, tas netveramais, bet sajūtamais, tas, kas spēj nodrošināt amatierkolektīva darbību - emocijas, ko sniedz šis darbošanās process kopumā. Emocijas, kuras tiek pārdzīvotas un izdzīvotas. Vienalga, vai tas ir mēģinājuma process vai koncerts. Vai tiek dziedāts starp tūkstošiem dziedātāju dziesmu svētku estrādē, vai pansionātā dažiem desmitiem klausītāju.

Un šī vasara korim ir bijusi izcila, jo tika saņemts augstākais novērtējums nozīmīgākajos dziedāšanas svētkos Latvijā - Dziesmu svētku Koru karos.»

Koncerta otrajā daļa būs Uģa Prauliņa skaņdarbu cikls korim, instrumentālam ansamblim (komponista vadībā) un šajā gadījumā arī LKA modernās dejas dejotājiem «Odi et Amo» (Nīstu un mīlu). Opuss tapis 20.gs. pašā izskaņā, kas turklāt sakrīt ar kora «Sõla» dibināšanas laiku. Skaņdarbā izmantoti seno rakstu vārdi, proti, gan no Bībeles, gan antīko, viduslaiku un renesanses dzejnieku darbi latīņu valodā. Turklāt skaņdarbā dzirdamas gan senās mūzikas (viduslaiku, renesanses), gan arī modernās mūzikas iezīmes (reps, progresīvais roks), kas sasaucas ar kora «Sõla» ikdienas repertuāru un uzstādījumu - dziedāt dažādu laikmetu komponistu skaņdarbus, tādējādi padarot daudzveidīgāku kora repertuāru un paplašinot savu redzesloku un zināšanas.

Biļetes pieejamas «Biļešu paradīzes» kasēs un tīmekļa vietnē www.bilesuparadize.lv, kā arī koncerta norises vietā.

Nepalaid garām!

Uz augšu