Mūža laikā aktieris un dziedātājs Harijs Spanovskis iemantojis daudz draugu kolēģu aprindās. Ikvienam ir savi īpašie stāsti, atmiņas, kuras saistās ar aktieri.

«Spani, mums tevis ļoti pietrūks - tava dzīvi apliecinošā smaida ar bedrītēm vaigos, tavas ironiski pozitīvās dzīves uztveres. Ejot pa teātra labirintiem, tev nekad nepietrūka kāda uzmundrinoša joka vai trāpīga vārda, kas mums lika pacelt augstāk zodus un ar prieku spēlēt lomu spēles. Mēs teātrī ienācām ar izrādēm «Grāfs Monte Kristo», kurā tu spēlēji titullomu, un ar «Tobāgo», kur tu biji Sīmanis Zaķītis. Tavas Tobāgo meitenes,» skumji nosaka Sarmīte Rubule un Aija Dzērve.

Sarmīte Rubule vēl piebilst, ka Harijs Spanovskis viņai sirdī vienmēr paliks kā viņas teātra papiņš.

«Reti kad sastopami tik vispusīgi aktieri. Liels zaudējums skatuvei un Dailes teātrim. Harijs turpinās dzīvot mūsu sirdīs, jo atmiņā vienmēr paliks viņa spēlētās lomas, dziedātās dziesmas un nebeidzamais dzīvesprieks,» tā Juris Strenga.

Maestro Raimonds Pauls ļoti pārdzīvo Harija Spanovska nāvi, jo Harijs bija labs maestro draugs un izcils mākslinieks.

Harijs ir liels zaudējums, īpaši masu pasākumiem, kuros vienmēr prata uzrunāt lielus cilvēku pūļus.

Pauls priecājas, ka rakstījis Harijam dziesmas par spīti tam, ka daudzas no dziesmām ar laiku palikušas par sava veida parodijām, kā piemēru maestro min dziesmu «Trīs lietas».

«Kopā ar Hari piedzīvojām daudz jautru mirkļu, viņš vienmēr centās dzīvi padarīt jautrāku, kopā dažādos, pozitīvos veidos izjokojām kolēģus, tas jau tikai rada smaidus visu sejās un jautrāku mēģinājumu procesu,» smejas Pauls.

«Ar visu to, ka Hariju kā cilvēku labi nepazinu, uzskatu, ka viņa nāve, kā jau jebkura cilvēka nāve, ir liels zaudējums Latvijai. Viņš bija izcils mākslinieks, vienmēr smaidīja, nebija arī alkohola piekritējs kā liela daļa mākslinieku. Harijs spēja atrast iedvesmu darbam cilvēkos, apkārtējās lietās, nevis bohēmiskā dzīvesveidā,» tā Leons.