Rēzija Kalniņa par dzīvi Novosibirskā, kur nevienu neinteresē viņas privātā dzīve

FOTO: Edgars Kalmēns

Pēdējo gadu laikā aktrises Rēzijas Kalniņas dzīve paiet starp divu valstu pilsētām – Novisibirsku Krievijā un Rīgu Latvijā. Uz pāris dienām Rēzija bija atlidojusi uz Rīgu, lai nospēlētu pēdējo izrādi «Es par Rēziju» Dailes teātrī un prezentētu ar latviešu komponistu Uldi Marhilēviču tapušo koncertprogrammu «Mana roka tavējā», ko plašāka publika varēs vērot Latvijas dievnamos Ziemassvētku laikā. Taču šobrīd Rēzija ar savu dzīvesbiedru, Novosibirskas operas un baleta teātra galveno diriģentu Aināru Rubiķi gatavojas eksperimentāla uzveduma «Žanna d'Arka» pirmizrādei.

Lai arī sarunas laikā Rēzija Kalniņa vairākkārt atklāj, ka jaunā dzīve Novosibirskā ir daudz mierīgāka nekā Rīgā, kur viņa ir komponista Imanta Kalniņa meita, kur daudziem rūp viņas privātā dzīve, bet dziļi sirdī viņa priecājas, ka atkal un atkal atgriežas mājās pie saviem tuviniekiem, pie sava mīluļa kaķa, ko prombūtnes laikā pieskata aktrises dvīņubrālis, mācītājs Krists Kalniņš. «Man ir ļoti svarīga dzimtene, zeme, tuvinieki, fiziskās mājas un kaķis,» uzskaita Rēzija.

Rīgā ieradusies, lai nospēlētu izrādi un prezentētu Ziemassvētku koncertus dievnamos

Uz pāris dienām, ko Rēzija pavadīja Rīgā, viņa kopā ar komponistu Uldi Marhilēviču čakli rosījās pa Vecrīgas ierakstu studiju «Gem Studio», kur norisinājās topošās koncertprogrammas «Mana roka tavējā» albuma ieskaņošana, kā arī prezentācija, uz kuru kuplā pulkā bija ieradušies Latvijas mediju pārstāvji. Rēzija sākotnēji atskaņoja emocionālu skaņdarbu no jaunās koncertprogrammas un tad veltīja savu uzmanību un laiku, atbildot uz visdažādākajiem jautājumiem – gan filozofiskiem, gan par jauno koncertprogrammu, Ziemassvētku dāvanu iegādi un mirdzumu aktrises acīs.

Līdz Ziemassvētkiem Rēzijai Kalniņai un Uldim Marhilēvičam jāpaspēj gan albumu ierakstīt, gan koncertprogrammu sagatavot. Tiesa gan, abi mākslinieki strādās katrs savā valstī - Uldis tepat Latvijā, bet Rēzija Novosibirskā, jo, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, nekas nav neiespējams.

Runājot par Rēzijas un Ulda sadarbību, Uldis atklāj senus pagātnes notikumus: «Ziniet, grupai «Remix» ir tāds populārs videoklips dziesmai «Komunālais blūzs». Vai neesat redzējuši šajā bohēmiskajā videoklipā pie galda sēžam kādu interesantu meiteni? Tas bija Rēzijas Kalniņas radošās darbības sākums. Viņai beidzās tīņu vecums un sākās normālas jaunietes gaitas. Tā mēs arī toreiz iepazināmies.»

Šoreiz Rēziju un Uldi veidot kopīgu koncertprogrammu dievnamos uz Ziemassvētku laiku uzrunāja producents Sandis Mohovikovs, kurš jau iepriekš bija menedžējis Rēzijas un Ulda uzstāšanos Dikļu pilī. «Kad Uldis man zvanīja un aicināja mani uz šo projektu, es viņam atbildēju, ka neesmu dziedošā aktrise. Uldis teica: «Tev nebūs jādzied!»» piebilst Rēzija, kura piekritusi piedalīties šajā projektā, jo koncerti notiek Latvijas dievnamos, turklāt Uldis būs sarakstījis jaunas dziesmas, kas būs pielāgotas aktrises balss diapazonam. «Būtiski, ka tās nebūs parastas Ziemassvētku dziesmas, bet gan stāsts un dramaturģija. Tā būs saruna ar Dievu, jautājumi un atbildes, vientulība un sastapšanās,» teic Rēzija.

«Koncerti iekrita tieši laikā, kad es desmit dienas būšu mājās Latvijā. Lielākas dāvanas Ziemassvētkos un dzimšanas dienā par šiem koncertiem man nav,» atklāj Rēzija, kura tieši Ziemassvētku laikā svinēs savu 43. jubileju.

Rēzija ir īpaši priecīga, ka starp šiem 15 Ziemassvētku koncertiem būs iespēja arī iegriezties Zvannieku mājās un sniegt šeit labdarības koncertu. Zvanniekos saimnieko mācītājs Juris Cālītis un viņa dzīvesbiedre Sandra Dzenīte-Cālīte, kas devuši patvērumu un mīlestību vairākiem bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. «Mēs arī ļoti ceram uz SEB bankas atbalstu, jo šiem bērniem ir ne tikai svarīgi dzirdēt skaistas dziesmas, ēst konfektes un augļus, bet arī konkrēta vajadzība – mikroautobuss. 25 bērniem katru dienu ir jābrauc uz skolu Cēsīs. Šobrīd viņiem ir deviņvietīgs mikroautobusiņš, kurš būtībā ir uz izjukšanas robežas. Tādēļ ceram uz ārkārtīgi lielu labdarību – mazu mikroautobusiņu, kas neprasa miljonu ieguldījumus,» stāsta Rēzija.

Novosibirskā ir mierīga dzīve un atkal jauna pirmizrāde

Jau 23. novembrī Novosibirskas operas un baleta teātrī pirmizrādi piedzīvos Rēzijas Kalniņas un Aināra Rubiķa iestudētā oratorija «Žanna d'Arka». Veidojot šo izrādi, Rēzija iedvesmojusies nevis no Francijas, kur arī pati ir viesojusies, bet no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, no mēmās filmas «Žannas ciešanas».

Pirms tam Rēzija un Ainārs kopīgi strādāja pie Leonarda Bernsteina «Mesas» iestudējuma: «Mēs esam ārkārtīgi priecīgi, ka Novosibirskas publika pieņēma šo citas konfesijas stāstu - «Mesa» ar sapratni. Tā publika, kas nāk, ir īpaša. Uz «Mesas» izrādēm zāle bija pilna un sapratām, ka varam uzdrošināties spert soli tālāk un varam strādāt pie nākamā lielas jaudas darba. Ainārs arī kā galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir uzstādījis ārkārtīgi augstu latiņu. Publika un mākslinieki, ieskaitot orķestri, nav nobijušies un ir gatavi turpināt.»

Rēzija atklāj, ka strādāt ar Krievijas skatuves māksliniekiem esot ļoti viegli. «Ar māksliniekiem ir bijusi pietiekoši liela sadarbība, bet viņiem nekad nav bijušas kaut kādas kaprīzes, nevarēšanas vai negribēšanas. Viņi ir pilnīgi atvērti un 100% darīt griboši. Varbūt ne viss viņiem vēl sanāk, bet ko viņi «Mesā» veica! Cilvēki pat no Maskavas festivāla «Zelta maska» brauca skatīties šo iestudējumu. Cilvēki no Maskavas bija pārsteigti par augsto profesionalitāti, bet varu teikt, ka šie mākslinieki strādāja no rīta līdz vakaram un vēl pa naktīm,» stāsta Rēzija, kura ar visu sirdi un dvēseli nodevusies darbam Novosibirskā. Par kādas izrādes iestudējumu tepat Latvijā Dailes teātrī Rēzija pagaidām nedomā. Viņa atklāj, ka turpinās savu radošo darbību kā aktrise tepat Dailes teātrī. Nākamā gada sākumā Rēzija kādu laiku būs Rīgā, jo spēlēs galveno lomu Dž.Dž.Džilindžera jauniestudējumā «Milēdija».

Runājot par jauno dzīvi Novosibirskā, aktrise atklāj: «Es tur jūtos ļoti brīvi. Tur nav pilnīgi nekāda uzslāņojuma un aizspriedumu, tur nav svarīgi, kā meita es esmu un kāda ir mana privātā dzīve. Tā ir ļoti svarīga brīvības sajūta. Novosibirskā mani uz ielām nepazīst. Nav jau tā, ka šeit Latvijā mani ik uz stūra mēģina kāds nofotografēt, ja nu vienīgi pa kluso, bet arī tā ir tāda brīvība un laime, ka tur nekā tāda nav.»

Rēzija stāsta, ka Novosibirskā ir citāds klimats nekā Latvijā. «Pērn ziemā starp ģenerālmēģinājumiem skrējām kaut ko ieēst un bija mīnus 47 grādi. Tā pārvietošanās tur ir tāda mežonīga, kā turbo režīmā. Ēdnīcā bija termometrs, kurš rādīja mīnus 47 grādus. Saņēmāmies un nofotografējāmies, lai noticētu paši, ka tiešām ir tik auksti. Tur ir sauss klimats un ir vieglāk to aukstumu pārdzīvot,» stāsta Rēzija, kura arī nākotnē vēl nepavisam neplāno pamest Latviju, bet gan turpinās dzīvot uz ceļasomām.

Uz augšu