Kultūrists Māris Šveiduks Lāčplēša dienas priekšvakarā cīnās kā Lāčplēsis (23)

Sejas.lv
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Artūrs Bērziņš

Latviešu laikmetīgās mākslas rafinētais huligāns Artūrs Bērziņš, kuru amerikāņu mākslas žurnāls «Weirdworm» ierindojis pasaules pēdējo 100 gadu savdabīgāko mākslinieku topa sestajā vietā, Lāčplēša dienā nolēmis padalīties ar vienu no sava topošā latviskā romantisma cikla svaigākajiem darbiem, kurā Lāčplēša lomā iejuties pasaules čempions fitnesā, 2001. gada Baltijas Robinsons, NABBA Latvia prezidents un fitnesa kluba «Lāčplēsis» vadītājs Māris Šveiduks.

Par savu jaunāko veikumu Artūrs Bērziņš uz dzīvesstila portāla «Sejas» redakciju ir atsūtījis savu filozofisko vēstījumu, ko publicējam pilnībā: «Attēlotajā Andreja Pumpura eposa «Lāčplēsis» fināla ainā ir nedivdomīgi jūtamas paralēles ar popkultūras spilgtāko simbolu, filmu «Zvaigžņu kari» (Star Wars). Lāčplēša un Melnā Bruņinieka divkaujā var nolasīt citātu no Lūka Skaivolkera un «starpgalaktiskā melnā bruņinieka» Dārta Veidera pēdējās cīņas ainas.

Foto: Artūrs Bērziņš

Stāstot par savas topošās eļļas gleznu un mediju mākslas izstādes koncepciju, autors solās palikt sev uzticīgs postmodernās pieejas un klasiskās estētikas apvienošanā, bet darbu tēlu valoda šoreiz būs instruments, ar kuru operēt latviskā gara un tautas egregora atveidu meklējumos. «Globālās integrācijas kontekstā ir sava vieta bažām par mūsu identitātes entropiju, tādēļ vēsturiski etniskās vērtības, kas mums atgādina par savas «cilts individualitāti», savu identitāti, - šīs vērtības mums pastāvīgi jāuztur formā. Un kas man personīgi šķiet svarīgi, tās ne tikai jātur kanonu atvilktnēs, bet laiku pa laikam jākrata nost putekļi un jāļauj tām funkcionēt arī alternatīvajos veidos, kas būtu aktuāli šeit un tagad.»

Komentāri (23)CopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu